Lūcijas diena 13.decembris
Šogad aprit 30 gadi, kopš Latvijā tiek svinēta no mūsu kaimiņvalsts Zviedrijas pārņemtā tradīcija – Lūcijas diena.
Svētā Lūcija
Svētā Lūcija (itāļu: Santa Lucia) 3.gs. kristiešu jaunava. Viena no pirmajām kristiešu svētajiem, kas ieguva plašu popularitāti pirms 5.gs.
Leģenda vēsta, ka Lūcijai esot bijušas tik skaistas acis, ka tās lika viņā iemīlēties, jebkuram kas tās redzējis. Kādu dienu kāds no viņas daudzajiem pielūdzējiem esot prasījis viņas roku laulībā, taču Lūcija jaunekli noraidīja, pieturēdamās pie solījuma palikt par jaunavu. Jauneklis no pielūdzēja kļuva par vajātāju, un nodeva Lūciju romiešiem, kas viņai pieprieda nāvessodu. Lūcija tiek uzskatīta par aklo, zemnieku, audēju, šuvēju, vērpēju un kučieru aizstāvi.
Sv. Lūcijas diena Sicīlijā
Lūcijas dzimtajā pilsētā – Sirakūzās, kur Svētā Lūcija ir pilsētas aizbildne, tie ir ļoti īpaši, reliģiski un tradīcijām bagāti svētki. Svētku svinības sākas iepriekšējās dienas vakarā un ilgst nedēļu. Jāatzīmē, ka šie svētki ir ne tikai saglabājušies no 4. gadsimta, bet arī izplatījušies un iemantojuši milzīgu popularitāti citviet pasaulē (piem., Austrijā, Brazīlijā, Dānijā, Somijā, Čehijas Republikā, Spānijā un jo īpaši Zviedrijā, kur tie ir kļuvuši par nacionālajiem svētkiem, zviedru identitātes neatņemamu sastāvdaļu).Svētā Lūcija ir gaismas simbols. Tās aizbildniecībā atrodas viss ar acīm un redzi saistītais. Tā atbild arī par garīgo gaismu. Svētās Lūcijas atribūti: uz šķīvja vai tasītes izvietotas acis (simbolizē redzi un gaismu), lilija, palma, Evaņģēlija grāmata.
Tradicionālie ēdieni:
- la cuccia – senatnē tas ir bijis sāļais ēdiens (vārīti graudi ar dārzeņiem), savukārt, mūsdienās tas ir saldais ēdiens, kas tiek gatavots no veseliem, iepriekš izmērcētiem un vārītiem graudiem un rikotas krēma, dekorējot pēc izvēles – ar šokolādes gabaliņiem, sukādēm, kanēli, sasmalcinātās pistācijām, u.c.;
- gli uccioli – acs formā atveidotas mazas maizītes, kas simbolizē redzi un atvaira visas ar to saistītās saslimšanas;
- panelle dolci;
- arančīni (arancini, arancina) – eļļā vārītas panētas rīsu bumbas ar dažādu pildījumu;
- turku zirņu plācenīši (panelle di ceci) un kartupeļu kroketes;
- dārzeņi un pākšaugi, u.c.
Sv. Lūcijas diena Ziemeļvalstīs
Lūcijas diena Ziemeļvalstīs tiek atzīmēta kā gaismas jeb sveču svētki, laikā kad naktis ir visgarākās, un dienas visīsākās. Tas ir arī Ziemassvētku svinību sākuma brīdis. Šajā dienā tradicionāli pieņemts meitenēm tērpties baltās kleitās ar sarkanu jostu un nesāt mūžzaļu vainagu kā kroni. Lūcija ar savām pavadonēm dzied. Pēc kronēšanas apmeklē dažādas vietas, piemēram, veco ļaužu pansionātus un bērnunamus, lai Ziemassvētku gaidās ar dziesmu nestu gaišumu tiem, kas ikdienā tiek aizmirsti. Zviedrijā Lūcijas pienākumi beidzas tās kronēšanas dienā.
Sv. Lūcijas diena citur
Lūcijas dienu atzīmē ne tikai Ziemeļvalstīs, bet arī citur, taču tradīcijas šajās vietās atšķiras. Daudzviet izplatīta dažāda veida zīlēšana, galvenokārt saistīta ar dažādiem laulības un mīlestības jautājumiem. Savukārt citos reģionos 13. decembrī atsaucās kā uz labā un ļaunā cīņas sākuma brīdi, kad ir jādara viss, lai pasargātu sevi un izvairītos no ļaunuma spēkiem.
Sv. Lūcijas diena Ziemeļvalstu ģimnāzijā
Jau daudzus gadus 13. decembrī pirms stundu sākuma skolā ierodas meitenes un zēni baltos tērpos, lai nestu gaismu un svinētu Lūcijas dienu. Skolas aktu zālē pulcējas ģimnāzijas skolēni un darbinieki. Klusi ieskanas dziesmas, mirguļo gaismiņas, kopīgi iededzam svētku eglīti, lai sāktos svētku laiks.
Ziemeļvalstu ģimnāzijas kronētā Lūcija ar saviem dziedošajiem pavadoņiem nes gaismu ne tikai skolas telpās, bet apmeklē arī dažādas vietas Rīgā.
Informāciju sagatavoja: Ziemeļvalstu ģimnāzijas 12.a klases skolēns Dāvids un muzeja vadītaja Vēsma Sūna.