Rīgas jauniešu Playback teātra trupa atgriežas no starptautiskā jauniešu Playback festivāla Maskavā

Lai gan pasaule iepazīnusi Playback teātra veidu jau 20.gadsimta 70.gados, tomēr uz Latviju tas atnācis salīdzinoši nesen – tikai pirms nieka pieciem gadiem. Tad radās pirmā Playback pieaugušo trupa un pagājušajā gadā radās divas jauniešu trupas:  Rīgā un Liepājā.

Rīgas jauniešu trupa izveidota uz Rīgas Katoļu ģimnāzijas teātra studijas bāzes, taču tur piedalās arī Rīgas 84.vidusskolas pamatskolas skolēni. Studijā ir dažādi bērni un jaunieši vecumā no 14 gadiem līdz pat 12.klasei, kā arī daži absolventi. Lielākā daļa no viņiem darbojas teātrī jau piekto gadu un pirmajos gados apguvuši gan ēnu teātra un leļļu teātra pamatus, gan klaunādes, gan klasiskā teātra pamatus. “Uzsākot šo mācību gadu, piedāvāju viņiem spēlēt improvizāciju – Playback. Sākumā jaunieši ļoti nopriecājās – nebūs “jākaļ” lugu teksti, nebūs jāmācās lomas, taču sajūsma ļoti drīz beidzās – viņi saprata, ka pilnībā jāmaina domāšana. Un tas bija ļoti grūti,” stāsta teātra studijas vadītāja Beata Bērziņa. Kā jau tas saprotams no nosaukuma, tulkojumā no angļu valodas – Playback – nozīmē atspēlēt atpakaļ. Tas ir improvizācijas teātra veids, kurā aktieri izspēlē skatītāju sajūtas, emocijas, atmiņas, notikumus, ar kuriem skatītāji ir gatavi dalīties. Jaunieši secina – lai varētu darboties šajā virzienā, ir svarīgi apgūt ne tikai aktiermeistarības un runas mācības pamatus, bet arī plastiku un ķermenisko izteiksmi. Kāda no meitenēm saka: “Man liekas, ka spēlēt playback ir neparedzami (patīkami, protams), ļoti ļoti interesanti abām pusēm un katra izrāde ir pilnīgi citādāka, kas ir forši!” Tagad lielākās grūtības jau aiz muguras un jaunieši kopā ar studijas vadītāju ļāvās izaicinājumam piedalīties pirmajā Starptautiskajā bērnu un jauniešu Playback festivālā, kas šī gada martā notika Maskavā.

“Braucot uz Maskavu, mazliet satraucos, jo Playback praktiķa sertifikātu esmu ieguvusi tikai šī gada janvārī. Visus citus pārstāvētos kolektīvus no visas Krievijas trenēja cilvēki, kas Playback ir ilgi – no 5 līdz gandrīz 20 gadiem. Taču atmosēra bija ĻOTI ĻOTI pretīmnākoša un sirsnīga,” tā saka studijas vadītāja.

Latvijas grupas dalībnieku viedokļi

Elīza: “Sajūtas festivālā bija ļoti mājīgas. Mūs visus, kas tur atradās vienoja viens – teātris, kas, manuprāt, sasildīja visu telpu. Izrādes ko es redzēju bija ļoti skaistas un pārdomātas. Katrā izrādē bija sava jēga un zemteksts. Es mājās braucu ar lieliskām emocijām par redzēto.”

Alise: “Festivāls ir nepieredzētā pieredze, ko varēju iegūt ārvalstī – Krievijā (Maskavā). Tās bija pilnīgi savādākas sajūtas nekā spēlējot Latvijā savai dzimtajai tautai. Performancē, kas pagāja Maskavā bija savādāks pat uztraukums, kad stāvēju aizkulisēs, lai gan labi zināju, ka visi no Playback un tas jau deva sajūtu, ka cilvēki zinās, ko no mums var sagaidīt. Sapratu, ka varu mācīties no citu kolektīvu kļūdām un iegaumēt tās, lai savā komandas darbā tādas nepieļautu. To pašu es darīju, kad komandas bija jauktas un bija jāsaspēlējas ar absolūti citiem cilvēkiem, kurus ir mācījuši ar savādākiem paņēmieniem to komandu skolotāji (treneri).”

Katrīne: “Playback festivāls noteikti atvēra jaunu redzējumu uz Playback teātri un tā sabiedrību. Īsā laika posmā bija iespēja iegūt daudz jaunu iemaņu, informācijas, pieredzi, kā arī jaunas pazīšanās neizpalika. Uztraukums bija, bet tas – dabīgi. Jāsaka, ka devos prom ar labsajūtu par padarīto darbu un par savu un komandas biedru zināšanām. Festivāls pārbaudīja to, kāda esam komanda, cik daudz zinām par to, ko darām un cik ļoti viens otram esam svarīgi.”

Markuss: “Mums bija iespēja sadarboties ar citām Playback komandām. Mēs redzējām citu kļūdas un ievērojām, cik daudz mēs zinām par Playback, ja jau redzam tās. Es uzstājos ar baudu, lai parādītu kā mēs spējam. Lai arī man nepatika džami, iepazinu jaunus cilvēkus. Es biju šokēts, ka bērni un jaunieši bija ļoti atsaucīgi un viegli devās uz sarunu. Ievēroju, cik mums viegli iet un , cik ļoti mēs pazīstam viens otru.”

Terēze: “Šis playback festivāls un laiks Maskavā man noteikti deva daudz pieredzes un prasmes performancēm. Es ieguvu ļoti daudz nozīmīga meistarklasēs, ko noteikti atcerēšos nākotnē vēl ilgi jo ilgi. Tagad pirms uzstāšanās man ir vieglāk sevi sakopot un izlikt sevi visu uz skatuves. Pēc mūsu komandas performances es nejutos tik laimīga un gandarīta par savu paveikto darbu kā citi no grupas. Man bija brīdis, kad šķita, ka esmu izdarijusi ļoti slikti. Taču pēc kāda brīža sakopojot savas domas un saņemot daudz mīļus vārdus un apskāvienus no komandas un pārējiem festivāla dalībniekiem es sapratu, ka mēs patiesi bijām lieliski un mūsu performance satrieca visus. Esmu patiesi gandarīta un priecīga par visu, ko ieguvu personīgi sev Maskavā un mainīju savas domas par Krievijas tautu un valsti. Man šī bija brīnišķīga un neaizmirstama pieredze.”

“Sakarā ar to, ka nekad neesam braukuši uz Krieviju, ļoti uzmanīgi mēģinām izprast ceļojumu dokumentācijas sagatvošanas procesu un šajā jautājumā esmu patīkami pārsteigta par Krievijas Federācijas Konsulārā departamenta un Vīzu centra darbinieku palīdzību, – viņi ir ļoti pretīmnākoši un patiesi cenšas palīdzēt nevis atrakstīties vai atbildēt formāli,” komentē Beata Bērziņa.

Par detalizētāku informāciju interesēties pie Beatas Bērziņas pa tālruni 29112424 vai rakstot uz beata.berzina@inbox.lv