Krišjāņa Barona Muzeja un “Labas valodas fonda “Vārda meistari” jau trešo gadu organizē 3. Bērnu un jauniešu stikla mākslas konkursu

Jau trešo gadu Krišjāņa Barona Muzejs un “Labas valodas fonds “Vārda meistari” organizē Latvijas Bērnu un jauniešu stikla mākslas konkursu, kas šogad veltīts Jurim Alunānam, kas ir izcila latviešu kultūras personība – dzejnieks, publicists, latviešu nacionālās valodniecības pamatlicējs, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem. Šogad Jurim Alunānam aprit 190 gadi. Konkursa tēma ir izveidot stiklā Jura Alunāna jaunvārdus. Kopumā Alunāns bagātinājis latviešu valodu par apmēram 600 jaunvārdiem.

“Konkurss solās būt interesants, ar daudzveidīgu saturu, jo arī vārdi ir ļoti dažādi, saka Rūta Kārkliņa, Krišjāņa Barona muzeja vadītāja. Juris Alunāns, tāpat kā Krišjānis Barons, bija aktīvi nacionālās pašapziņas un kultūras veidotāji. 1862.g. Jurim Alunānam uzticēja vadīt “Pēterburgas Avīzes”, bet tā kā J. Alunāns jau ilgāku laiku slimoja ar tuberkulozi, viņam par palīgu tika uzaicināts K. Barons, kurš 1862.gadā kļuva par izdevuma faktisko redaktoru. Jura Alunāna devums latviešu valodas attīstībā ir fundamentāls.

Kā pirmais nozīmīgais latviešu filologs un literārās valodas veidotājs, viņš izveidoja un ieviesa ap aptuveni 600 jaunvārdu, no kuriem vairums ātri ieviesās ikdienas valodā : attālināt, apvalks, austuve, ceļot, ceļinieks, ceptuve, daiļot, dalāmība, dziesminieks, drēbnieks, dzimte, eja, ēstuve, galdnieks, izraksts, iestāties, jautrība, jokdaris, kokvilna, krava, kareivis, maiznieks, mazgātava, namdaris, pārdotava, pētnieks, saraksts, siltumnīca, saeima, uzvalks, veikals, vienība. No leišu valodas viņš pārņēma vārdu kareivis, no angļu valodas – ferma, drenas, no krievu valodas – arbūzs, akmeņogles, augstskola, ūdeņradis, no vācu valodas vācu termini tika izskausti, aizvietojot tos, piem., ģeldīgs – derīgs, presēts – slogots, štrāpe – sods, slaka — Geschäft, Verrichtung – veikals, Geschenk zum Bestechen – balva, Geschlecht, Geschlechtsunterschied – dzimtene. Dzimtene, Saeima, veikals, augstskola – šodien bez šiem vārdiem mēs nevaram iedomāties savu ikdienas leksiku! “

Inga Jaunzeme – Grīnvalde, konkursa organizatore norāda: Konkurss notiek jau trešo gadu. Konkurss notiek jau trešo gadu. 2020., 2021.g. konkursa uzvarētāju vidū bija jaunieši no Talsiem, Špoģiem,, Cēsīm, Rīgas u.c pilsētām. Dalībnieki, kā parasti, ir bērni un jaunieši no visas Latvijas, kas aizraujas ar stiklu . Darbi var tikt veidoti dažādās tehnikās bez ierobežojumiem : apgleznojumi, mozaīkas, kausējumi, gravējumi, gan individuāli, gan grupās veidoti darbus. Katru gadu cenšamies stikla konkursos aktualizēt nozīmīgas latviešu kultūras personības, kas devušas ar savu radošo un darba dzīvi lielu ieguldījumu latviešu kultūrā. Pirmais konkurss notika 2020.g. un bija veltīts Kr. Baronam, kam togad atzīmējām 185.g jubileju, 2021.g. , atzīmējot komponista Imanta Kalniņa 80.jubileju, jaunieši stiklā atveidoja Imanta Kalniņa dziesmas, melodijas, ko izpilda Raxtu Raxti u.c. izpildītāji. Šogad 190. g jubileja ir jaunlatvietim,. Kr. Barona līdzgaitniekam, Jurim Alunānam”.

Darbi ir jāiesniedz 2022. gada 21., 22. novembrī no plkst. 11.00 līdz plkst. 16.00 Kr. Barona muzejā (Barona ielā 3, Rīgā).

Konkursa darbu izstāde tiks atklāta 2. decembrī plkst. 17.00. Kr. Barona muzejā (Barona ielā 3, Rīgā), kad arī tiks paziņoti konkursa uzvarētāji.

Izstāde ar konkursa darbiem būs aplūkojama Kr. Barona muzejā no 2. – 18. 12.22.

Konkursa nolikums Krišjāņa Barona muzeja mājas lapā https://memorialiemuzeji.lv/museums/krisjana-barona-muzejs/

---

Izziņai

Juris Alunāns dzimis 1832. gada 13. maijā Jaunkalsnavā, brīvu no dzimtbūšanas vecāku ģimenē. miris 1864. gada 18. aprīlī.

Ieguva labu klasisko izglītību Kurzemes guberņas “Cildenajā ģimnāzijā” Jelgavā. Jau skolas laikā apguva krievu, vācu, grieķu, latīņu, franču, lietuviešu, senebreju valodas un nopietni pievērsies latviešu valodas pētniecībai.

Jaunlatviešu kustības dalībnieks. Jaunlatvieši bija pirmās latviešu tautas atmodas intelektuāļi, kas darbojās 19. gadsimta 50.—80. gados un deva lielu ieguldījumu latviešu nacionālās kultūras attīstībā, literārās valodas izkopšanā, folkloras vākšanā, nacionālās literatūras veidošanā u.c.

Kopā ar Krišjāni Valdemāru, draugiem rīkoja “latviešu vakarus”, kuros runāja par latviešu nacionālo kultūru. Savus uzskatus pulciņa dalībnieki pauda laikrakstā “Mājas Viesis”. Alunāns bija viens no aktīvākajiem redakcijas darbiniekiem. Juris Alunāns, Krišjānis Barons un Krišjānis Valdemārs pārcēlās uz dzīvi Pēterburgā, kur izdeva laikrakstu “Pēterburgas Avīzes” (1862-1865). Laikraksta redakcijā darbojās arī Indriķis Alunāns, Jēkabs Zvaigznīte, Ernests Dinsbergs, Kaspars Biezbārdis, Bernhards Dīriķis u.c. “Pēterburgas Avīzes” izdevējs bija Krišjānis Valdemārs. Sākotnēji avīzes redaktora pienākumus uzņēmās Juris Alunāns, bet slimības dēļ viņš bija spiests atteikties no šiem pienākumiem. Viņa vietu ieņēma Krišjānis Barons. 1856. gadā Alunāns izdeva Tērbatā dzejoļu krājumu “Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas” (gandrīz visi dzejoļi atdzejoti un lokalizēti no vācu, krievu u.c. valodām).

1860.g. iznāca viņa enciklopēdisko rakstu apkopojums: “Sēta, Daba, Pasaule” trijās grāmatās (1—3, 1859—1860). Tērbatā sarakstīja lielāko daļu grāmatas “Tautas saimniecība” (izdota 1867). Studenta gados J. Alunāns sacerējis un publicējis ap 150 lielāku vai mazāku rakstu. 1863. g. Alunāns aizbrauca uz brāļa mājām Jostenes pagasta Kauļos. No 1864. gada sākuma Juris Alunāns atradās pastāvīgā policijas uzraudzībā, viņa dzeju un rakstus bija aizliegts publicēt.

Slavenākais Jura Alunāna citāts : Mūsu padoms ir šāds: turiet savu tēvu valodu godā un cieņā, un jums labi klāsies virs zemes. Jo, kas sevi pašu negodā, to arī citi negodās… Iemācījušies arī nekaunaties joprojām būt īsti latvieši.

---

Konkursa organizētāja Inga Jaunzeme – Grīnvalde
t. 26661199