Aicina uz Baltās nakts notikumiem kultūras centrā “Imanta”

Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros 5. septembrī no plkst. 20.00 līdz 24.00 Kultūras un atpūtas centrs “Imanta” aicina apskatīt mākslinieces Lotes Vilmas Vītiņas veidoto vides instalāciju “Imanta mostas” un izstādi “Imanta. Piezīmes”.

Mākslinieces Lotes Vilmas Vītiņas veidoto instalāciju iedvesmojušas liecības par latviešu tautas varoni Imantu, kura vārdamāsa ir arī apkaime. Vadonis Imanta pirmoreiz parādās Livonijas Indriķa hronikā.  1802. gadā Garlībs Merķelis teikā “Vanems Imanta” tēlo viņu kā letgaļu virsaiti, kas reizē var būt gan tautas vadonis, gan vispieticīgākais tās vidū.  1874. gadā Andrejs Pumpurs rada dzejoli ″Imanta” kurā varonis “nevaid miris”, bet gan dus apburts zem zilā kalna – kad sāksies “gaismas laiks”, varonis modīsies. Lote Vilma Vītiņa leģendām apvīto vadoni adaptējusi mūsdienīgam stāstam – komiksam par supervaroni Imantu, kurš ir pamodies no ilgā miega zem zilā kalna un devies uz Rīgu, kur tas iepazītas ar pilsētnieku dzīvi un veic ikdienas varoņdarbus.

Lote Vilma radījusi 100 m2 lielu komiksu kultūras centra logos, un kopā ar tēlniecēm Laimu Daberti un Elzu Dobičinu tēlus atdzīvinājusi arī koka skulptūrās, kas izvietotas kultūras centra brīvdabas teritorijā. Baltajā naktī kopā ar gaismu mākslinieku Reini Zalti instalācija tiks īpaši izgaismota. Skanēs Lotes Vilmas īpaši Imantam atlasīta mūzika. Apmeklētāji aicināti izdzīvot stāstu par varoni 21. gadsimtā, kas velk paralēles ar apkaimes “pamošanos” – reizēm par “guļamrajoniem” sauktās apkaimes šķiet kā aizmigušas, taču dažādas iniciatīvas un notikumi tās pamodina un aktivizē.

Savukārt kultūras centra galerijā no plkst. 20.00 līdz 24.00 apmeklētāji aicināti apskatīt Imantas apkaimei veltītu fotogrāfiju izstādi “Imanta. Piezīmes”.

Franču dzejnieks Šarls Bodlērs, lai apzīmētu urbānās vides novērotāju, cilvēku, kas nododas šķietami bezmērķīgai pastaigai pa pilsētu, izmantoja vārdu flâneur. Izstāde “Imanta. Piezīmes” apvieno apkaimes atmiņu fragmentus un flâneur skatienu: to veido fotogrāfiju konkursā ar tādu pašu nosaukumu iesniegtie darbi un liecības par apkaimes vēsturi. Izstāde ir vērojums, pilsētas apcere, kas ir neuzbāzīga, dažubrīd introverta, taču atsvešinātais skats nebūt nav salts. Autoru darbos jaušama intimitāte un ieinteresētība, novērojumi ir tieši un pārdomāti. Imantas telpa kļūst par spēles laukumu, kurā ikdienišķais top par notikumu. Citviet Imanta atklājas arī kā metropole stundā, kad visa pasaule guļ un nenojauš par tās vērotāju. Ir fotogrāfijas, kurās redzam anonīmo pilsētnieku domas un ilgošanos, un dažviet notverts arī tas, kas ir ārpus laika.

Fotogrāfijās atbalsojas dažādie apkaimes un pilsētvides vēstures procesi – muižas, kultūras mantojums un centieni to saglabāt, politiskie notikumi un lokālās identitātes meklējumi. Sekojot fotogrāfu ceļiem, rastas atbalsis arī dažādos arhīvu materiālos. Izstāde ir apkaimes vērojums, kas aicina uz sarunu par kultūrainavu un kultūras mantojumu mums apkārt.

Izstādes kuratore – Līga Goldberga, scenogrāfija – Kristīne Daukšte. Izstādē piedalās fotogrāfiju konkursa uzvarētāji – pirmās vietas ieguvējs Jurijs Titovs, otrās vietas ieguvēja Anastasija Lomteva un trešās vietas ieguvēja Elīna Sproģe, kā arī citi konkursa dalībnieki: Jurijs Olenčikovs, Anna Elsa Karika, Eiženija Freimane, Elvīra Evelīna Eņģele, Elīna Olekša, Ērika Tālberga, Guntars Felsbergs, Jekaterina Kolesova, Māris Karlovs, Marģers Martinsons, Ilze Zvirgzda un Gunārs Nešpors.

Izstāde būs atvērta līdz 4. oktobrim, katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00, ieeja ir bez maksas. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Pasākumus rīko Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”, atbalsta Rīgas dome un Rīgas domes Izglītības, kultūra un sporta departaments.