Noslēgušies kursi skolu muzeju pedagogiem “Skolas muzeja ilgtspējīga attīstība”
Divu dienu garumā – 2025. gada 12. un 13. martā tika realizēta profesionālās kompetences pilnveides programma skolu muzeju pedagogiem “Skolas muzeja ilgtspējīga attīstība” 16 stundu apjomā.
Kursu programmas mērķis bija sniegt zināšanas par pētniecisko un komunikācijas darbu kā vienu no skolas muzeja pamatfunkcijām, kas nodrošina mērķtiecīgu un profesionālu skolas vēstures apzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu, kā arī veicināt interesi profesionāli pilnveidoties, sekot muzeju jomas aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, sadarboties ar radniecīgu nozaru speciālistiem. Kursu laikā Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu muzeju pedagogi iepazinās ar Latvijas Nacionālā arhīva sniegtajām iespējām skolu vēstures izpētē, izzināja muzeju apmeklētāju dažādās vajadzības, ieguva plašāku izpratni par programmas “Latvijas skolas soma” sniegtajām iespējām, apguva jaunas tehnaloģiskās prasmes, ko izmantot skolas muzeja darbā.
Kursu nodarbību pirmajā dienā Latvijas Nacionālā arhīva direktora vietniece Ingūna Slaidiņa ar savu komandu kursu dalībniekiem sniedza teorētiskās zināšanas par muzeja arhīvu izmantošanas iespējām skolu vēstures pētniecībā. Paldies Latvijas Valsts vēstures arhīva un Latvijas Valsts arhīva speciālistiem Guntim Vāverim, Enijai Rubinai un Valdim Ozolam par izsmeļošu informāciju, iepazīstinot ar arhīvu sniegtajām iespējām. Pirmās daļas noslēgumā bija iespēja pabūt gan Latvijas Valsts arhīva fondu glabātuvē – paldies Dainai Miķelsonei par iespēju iepazīt arhīva darba specifiku no “iekšpuises”, gan Latvijas Valsts vēstures arhīva fondu glabātuvē – paldies Mārtiņam Jegorovam par iespēju skatīt unikālas vēstures liecības, tostarp senāko arhīva fondos esošo dokumentu – 1220. gada bīskapa Alberta lēmumu par Jura hospitāļa patversmes dibināšanu.
Dienas turpinājumā muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” muzejpedagoģe un komunikācijas speciāliste, Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektore Danute Grīnfelde kursu dalībniekus rosināja aizdomāties par muzeju dažādajiem apmeklētājiem un viņu vajadzībām. Lai labāk izprastu apmeklētāju vēlmes, bija jāstrādā grupās un jāveic praktiski uzdevumi.
Kursu otrajā dienā nodarbības notika Bērnu un jauniešu centrā “Rīgas Skolēnu pils” un tās ievadā kursu dalībnieki iepazinās ar kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma”. Paldies, programmas ekspertei Sabīnei Ozolai par iedvesmojošu stāstījumu un konstruktīva dialoga veicināšanu.
Kursu noslēdzošo nodarbību vadīja Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas muzeja pedagoģe un Latvijas Skolu muzeju biedrības vadītāja Vēsma Sūna. Nodarbības pamattēma – tehnoloģiju tendences skolas muzeja darbā, mākslīgā intelekta izmantošana, digitālie rīki radošai darbībai un sadarbībai. Lai arī kursu dalībnieki pirms kāda laika bija jau darbojušies V. Sūnas vadītajās nodarbībās, ar pirmajām minūtēm tapa skaidrs, ka tehnoloģiju progress notiek neaprakstāmā ātrumā un nepieciešams atkal apgūt jaunas digitālās prasmes un iemaņas.
Kursu programma bija ļoti noderīga, informatīvi bagāta. Paldies, lektorēm! Paldies, Latvijas Nacionālā arhīva darbiniekiem, kuri mūs laipni uzņēma un neatteica savu padomu!
Materiālu sagatavoja: Uģis Vārslavāns, Rīgas skolu muzeju jomas metodiskās apvienības vadītājs
Maijas Pozemkovskas, Vēsmas Sūnas, Jāzepa Imanta Vikšera un Uģa Vārslavāna fotogrāfijas.