Deju grupa „Rīdze” Amerikā

KĀ VISS SĀKĀS

Viss sākās ar to, ka 2017. gadā deju grupa „Rīdze” piedalījās ASV latviešu dziesmu un deju svētkos Baltimorā, un āķis bija lūpā. Pirmais cilvēks, kuru tur sastapām vēl pirms uzstāšanās, bija Juris Ķeniņš, kurš latviešu tirdziņā reklamēja jau nākamos 2019. gada svētkus Toronto. Pēc īsas sarunas tapa kopbilde un pārdrošais sapnis, ka pēc diviem gadiem dejosim Kanādā. Tā arī notika, jo viss sākas ar sapni, ar ideju. Savukārt Toronto svētkos iepazināmies ar Ansi Vīksniņu, kurš reklamēja 2022. gada svētkus Minesotā. Paņēmu no viņa reklāmlapu par XV Vispārējiem Latviešu dziesmu un deju svētkiem Minesotā un piespraudu mājās pie sienas, lai man būtu mērķis, BET… sākās pandēmija, lapu no sienas noņēmu un par to vairs nedomāju.
2021. gada novembrī ziņās izdzirdēju, ka ASV ir atjaunojušas iespēju ieceļot no Eiropas. Joka pēc tikai aizrakstīju WhatsApp čatā dejotāju vecākiem, ka Amerika atkal ir vaļā. Saņēmu atbildes kā no lielgabala – tātad jābrauc uz svētkiem Minesotā! Ierobežojumi Latvijā vēl bija pilnā sparā, un es teicu: labi, es iestudēšu dejas Jaundeju skatei, tad redzēs, vai vispār kaut kur aizbrauksim. 3. janvārī ar maskām uz sejas mums bija pirmais treniņš. Tajā sāku iestudēt deju „Gredzentiņš”, kura galu galā Minesotas Jaundeju skatē ieguva 1. vietu meiteņu deju kategorijā.

AMERIKĀ SLAUCĪT ROZES PAGULTĒ VAR IZRĀDĪTIES DĀRGS PRIEKS

Otra deja, kuru gatavojām konkursam, bija „Rozēm kaisu istabiņu”. Pamazām izkristalizējās braucēju sastāvs un apbrīnojamā kārtā tajā bija arī četras (!) dejotāju mammas. Pie vārdiem „slauku rozes pagultē”, mammas ar slotām reāli slaucīja izkaisītās rozes, deja bija veidota jestra, ar humoru. Kad ielidojām ASV, humora bija maz… Pēc nejaušības principa kratīšanai izvēlējās vienas dejotājas koferi. Tajā bija Rīgas Centrāltirgū pirktā žagaru slota. Robežsargs uzstāja, ka jāmaksā 300 dolāru sods, jo žagariem galos esot sēklas, kuras ir aizliegts ievest ASV. Dejotāja uzstāja, ka slota vajadzīga priekšnesumam, ka tas ir dejas atribūts, bet stundu garā diskusija bija veltīga – lai gan sods nebija jāmaksā, slotu konfiscēja. Bijām šokā, jo uzstāšanās bija jau pēc divām dienām. Mums paveicās, ka no trim slotām atsavināja tikai vienu un vjetnamiešu tirdziņā izdevās atrast līdzīgu slotu, kura tagad dekorē manu istabu kā mākslas darbs.

JAUNDEJU SKATE

Jaundeju skatē, kas mūsu kolektīvam bija svarīgākais pasākums, piedalījās 15 dejas piecās kategorijās: dejas noteiktam pāru skaitam, dejas nenoteiktam pāru skaitam, bērnu dejas, zēnu vai meiteņu dejas un skatuves dejas. Konkurss notika greznajā Ficdžeralda teātrī, kas līdzinās Nacionālajam teātrim Rīgā. Piesakoties konkursam, jau pavasarī bija jāiesūta visu deju videoieraksti. Vērtējumu veidoja trīs daļas: 1) žūrijas vērtējums 3 cilvēku sastāvā, 2) katras deju kopas un katra vadītāja vērtējums, 3) skatītāju vērtējums konkursa dienā. Vērtējums izrādījās samērā necaurspīdīgs, bija zināmas tikai uzvarētājdejas, bet, cik punktu kurš ieguva un cik piešķīra žūrija, tā arī nekur netika publiskots. Visinteresantākais bija dejotāju vērtējums. Katrs dejotājs bija noskatījies visas skates dejas un pazina konkurentus vaigā jau pirms konkursa. Tā kā deju grupā „Rīdze” vērtētāju vecums bija no 9 līdz 49 gadiem, tad vērtējums vienai un tai pašai dejai bija gan 2, gan 10 punkti.
Tikai nākamajā dienā pēc konkursa, deju lieluzveduma laikā, notika skates rezultātu paziņošana katrā kategorijā. Absolūtā uzvarētāja, kura ieguva visvairāk punktu, bija „Skalojosi, vēlējosi” ar Elīnas Kovaļevskas horeogrāfiju. Tā tika nodejota lielajā arēnā. Šī bija arī mana absolūtā favorītdeja – gaumīga horeogrāfija, skumja, smeldzīga Imanta Kalniņa mūzika un nevainojams „Zelta sietiņa” izpildījums. Skatītāju balvu pelnīti ieguva Jura Goguļa humorīgā „Skaista mana jaunība” deju ansambļa „Pērle” izpildījumā.

DZIESMU SĒTA

Tā kā esam mūsdienu deju grupa, mums bija liels prieks piedalīties koncertā „Dziesmu sēta”, jo tajā varējām izdejot desmit dejas no mūsu zelta repertuāra, piemēram, „Kādēļ vēlu nāci tu?”, „Muzikanti nedejo”, „Daugavas maliņā”. Īpašs stāsts ir par vienu no mūsu grupas vizītkartēm – deju „Sēju vēju”, kura repertuārā ir apmēram 20 gadus un sākotnēji tika dejota pie citas mūzikas. 2017. gadā ar šīs dejas atsvaidzinātu versiju piedalījāmies Jaundeju skatē Baltimorā ASV. No konkursa saglabājies ne visai kvalitatīvs video, kuru filmēja kāds skatītājs, bet galvenais tajā ir skatītāju nepārprotamās ovācijas un grandiozie aplausi beigās. Diemžēl toreiz skatītāju balva netika piešķirta, bet tāda zāles reakcija nebija nevienai citai dejai. Pēc skates mani uzrunāja sveša sieviete tautastērpā un nikni jautāja: „Vai jūs bijāt tā grupa, kas cēla svārkus gaisā? Mans tautas deju skolotājs kapā otrādi apgrieztos, ja šito redzētu!” Uztvēru to kā vislielāko komplimentu, jo tikām pamanītas, bijām atšķirīgas un ar ļoti drosmīgu un mūsdienīgu horeogrāfiju lauzām aiz okeāna iesīkstējušos 70. gadu stereotipus par latviešu deju.
https://www.youtube.com/watch?v=hHWvAr2F_h4

ŅUJORKA

Pēc svētkiem Minesotā devāmies uz Ņujorku. Iebraucām Ņujorkā tieši Amerikas Neatkarības dienā 4. jūlijā. Bronksā, kur nakšņojām viesmīlīgajā „Daugavas Vanagu” mītnē, iebraucām vēlu vakarā. Cilvēki svinēja uz ielām savu māju priekšā – grilēja, pīpēja zāli, atskaņoja skaļu mūziku un svinēja no sirds. Neesmu nekāda bailīgā, bet ik uz soļa šāva petardes pilnīgi bez kādas piesardzības, un tas bija reāli bīstami. Kaut kur skata pēc stāvēja policijas mašīna, bet ko tu svētkos padarīsi? Otrā rītā viss rajons izskatījās piemēslots kā pēc viesuļvētras.
Būt Ņujorkā dejotājam pirmkārt nozīmē apmeklēt kādu mūziklu Brodvejā, ko mēs arī izdarījām. Šoreiz tas bija mans mīļākais mūzikls „Chicago”, kura mūzika izmantota arī vienai manis veidotai horeogrāfijai deju grupai „Rīdze”. Tā kā esmu arī profesionāla mūziķe, man bija svarīgi apmeklēt Metropoles operu. Kopā ar dažām dejotājām noskatījāmies trīs Amerikas baleta viencēlienu izlasi. Tas bija ģeniāli un norāva man jumtu vai, pieklājīgāk izsakoties, deva milzīgu iedvesmu jaunajai deju sezonai. Es varu tikai ieteikt katrai deju grupai sapņot par pārdrošiem mērķiem un darīt visu, lai tos sasniegtu. Mums tas izdevās, un ceru, ka kādam vadītājam deju grupas „Rīdze” Amerikas iespaidi būs stimuls piedalīties 2024. gada svētkos Toronto vai kādā deju konkursā tepat Eiropā.
Šeit arī saite uz filmu par Minesotas svētku spilgtākajiem brīžiem.
https://www.youtube.com/watch?v=TlrR7UMcAPA

Deju grupas „Rīdze” vadītāja Ieva Rudzīte.