Balts sniegs – tas ir garlaicīgi

 Imants Ziedonis savā “Baltajā pasakā” raksta: “Nu viss ir balts. Tik balts, ka nekā nevar atšķirt. Baltā vistiņa izdēja baltu olu un pazaudēja to sniegā. Baltais gailis dziedāja baltu dziesmu, tā ieskrēja pažobelē, piesala tur un palika karājoties kā balta lāsteka. Baltajai vāverei piedzima balti vāverēni, ielēca baltajos koku zaros, un vāvere nevar vairs tos atrast. Visi koki — balti, eju pa mežu, nevaru saprast, kur koks, kur baltā diena.” Arī Rīgas Katoļu ģimnāzijas 2.klases skolēni savas klases audzinātājas Marijas Gulbes vadībā izdomāja, ka balts sniegs jau ir pārāk pierasts un devās to iekrāsot! “Ideja sākās ar to, ka domājām, uz kā var zīmēt. Protams, ka var zīmēt uz papīra, uz sienas, uz grāmatām, bet diezgan ātri sapratām, ka var zīmēt arī uz sniega,” tā stāsta Marija Gulbe. Bērni sadalījās pa grupām un varēja sākt zīmēt. Katra grupa pati izlēma, cik liels būs viņu zīmējums, un, kas tur tiks zīmēts. Daži pirms zīmēšanas nopēdoja zīmēšanas vietu, lai tā ir līdzena, citi zīmējumus radīja pūkainajā sniegā. Rezultātā tapa četri darbi: “Māja ar čūsku un eņģeli”, “Puķu pļava”, “Krāsu deja” un “Zemūdens valstība”.

Interesants stāsts ir par zīmējumu “Māja ar čūsku un eņģeli”. Kad autoriem tika jautāts par šo darbu, viņi teica, ka “reiz bija ļoti laba mājiņa, kurai uzbruka čūska, bet iedzīvotāji varēja palikt mierīgi, jo mājiņu sargāja eņģelis.”

Šīs idejas iedvesmoti bērni un skolotāja apsver jaunu ideju – izkrāsot telpiskas sniega figūras. Gaidīsim, kad tas notiks.