Konstruktīvā uzbūve.

Dabisko saistvielu (olu, kazeīna) un ūdens emulsijas krāsas; kā arī glezna, kas darināta ar šīm krāsām.

Izmanto ūdenī šķīstošu emulsiju, kas izžūstot rada cietu virskārtu. Temperas glezniecībā par saistvielu izmanto gan dabisku emulsiju, piemēram, olas dzeltenumu, gan mākslīgu emulsiju, piemēram, gumiarābiku vai līmes emulsiju.

tekstūra

(latīņu valodā nozīmē audums, arī savienojums)
Priekšmeta uzbūves īpatnības. Mākslā – dažādu līniju un laukumu izvietojums, virziens, sabiezinājums vai retinājums.

tēlniecība

Tēlotājas mākslas veids – telpisku mākslas darbu (no koka, akmens, māla, metāla u. tml.) radīšana.

tēls

1. Skulptūra, statuja.

2. Iztēlē radīts priekšstats; vispārinātas īstenības parādības māksliniecisks attēlojums konkrētā būtnē, priekšmetā.

tēma

Parādību, ideju kopums, kas ir ņemts par pamatu mākslas darba radīšanai.

tērauda grebums

Mehāniskā un ķīmigrāfiskā dobspieduma tehnika. Iespiedformai izmanto tērauda plātni, kurā attēlu iegrebj vai kodina un pēc tam iespiedformu rūda, padarot to cietāku, lai varētu iegūt lielāku skaitu iespiedumu.

tipomontāža

Attēls vai teksts, kas veidots no tipogrāfiskā salikuma elementiem.

tonalitāte

(no vācu val. Tonalität, no franču val. tonalité)
Krāsas, gaismēnas toņu, nokrāsu u. c. īpatnību kopums; mākslas darba, priekšmeta utt. īpatnību kopums.

tonālā glezniecība

Niansēta vienas vai vairāku radniecīgu krāsu glezniecība, kurā tumši gaišie kontrasti ir nozīmīgāki par krāsu kontrastiem.

tonis

Krāsas nianse, gaišuma vai piesātinājuma pakāpe.

torss

(no itāliešu val. torso)
Skulptūra, kas attēlo daļu no cilvēka ķermeņa bez galvas, rokām un kājām.

transepts

Šķērsjoms; telpa, kas sastāv no viena vai vairākiem jomiem un taisnā leņķī šķērso baznīcas galveno garenjomu, kopā ar to plānā veidojot krusta zīmi.

traveja

Ar velvi pārsegta telpas daļa starp tuvākajiem balstiem.

triglifs

Dekoratīvs elements orderu arhitektūrā; taisnstūrveida akmens plāksne ar vertikāli iedziļinātām gropēm.

triumfa arka

Piemineklis dekoratīvi veidotu vārtu formā, būve ar vienu vai trim laidumiem, parasti par godu kādai militārai uzvarai.

triumfa kolonna

Ar statuju vai emblēmu vaiņagota brīvi stāvoša kolonna; piemineklis, parasti par godu kādai militārai uzvarai.

tuša

(no vācu val. Tusche)
Kvēpu melnā tuša vai sintētiskā organisko pigmentu krāsainās tušas suspensija vai šķīdums ūdenī ar saistvielu (želatīnu u. c.) un antiseptisku vielu (timola u. c.) piedevu. Izmanto zīmēšanai, gleznošanai, rasēšanai, rakstīšanai.

tušas mazgājums

Gleznojuma veids, kas bija izplatīts Ķīnā Tanu periodā (618 – 907) un ko ķīnieši uzskata par īpašu mākslas veidu.