Trīsstūra formas nocietinājuma palīgbūve cietokšņa priekšā.

Mākslā: 19. gs. 40. – 80. gados Rietumos dominējošs virziens, kam raksturīga ikdienišķās realitātes objektu un sava laika tematikas tēlojums. Reālistiskie centieni atkārtojas un stilistiski atšķirīgi izpaužas dažādos mākslas laikmetos.

redīmeids

(no angļu val. ready – made – gatavs objekts)
Jebkurš ikdienišķs objekts, kas izolēts no parastā konteksta un traktēts kā mākslas darbs.

reflekss

Gaismas, krāsu atstarojums.

remteris

Ēdamzāle konventa tipa ordeņa pilī.

renesanse

Mākslas stils Eiropā no 14. gs. līdz 16. gs. pirmajai pusei.

replika

Mākslas darba atkārtojums, ko veicis pats autors.

reprodukcija

Oriģināla mākslas darba masveida darinājums. Kamēr nebija izgudrota fotomehāniskās reproducēšanas metode, reproducēšanai izmantoja grafikas tehniku.

restaurācija

Pasākumu komplekss, kas saistīts ar arhitektūras vai mākslas pieminekļa zinātnisku izpēti, tā saglabāšanu un zudušās mākslinieciskās vērtības atgūšanu.

retabls

Altāra galda (menzas) dekoratīvā paaugstinātā daļa.

ritms

Secīgs elementu atkārtojums.

rizalīts

No sienas plaknes visā ēkas augstumā izvirzīta fasādes daļa.

rokajs

Rokoko stila galvenais dekoratīvais motīvs, kas fantastiskā kompozīcijā apvieno gliemežnīcas, akanta lapas un volūtas elementus. Iespējamas daudzas rokaja variācijas.

rokoko

Francijā radies mākslas stils, tā uzplaukuma laiks ir 18. gadsimta pirmā puse un vidus.

rolverks

Manierisma stila ornamentāls motīvs, kas atgādina izlocītas un satītas metāla loksnes. Parasti izmantots kartušās.

romantisms

Mākslas virziens 18. gs. otrajā pusē un 19. gs.

romānika

Mākslas stils Rietumeiropā 10. – 12. gs.

rozete

Centriski komponēts ornamenta elements stilizēta zieda veidā.

rustojums

Fasādes apdares paņēmiens, kas apmetumā imitē akmens kvadru mūrējumu.

rusts

Akmens kvadrs vai tā imitācija apmetumā; lieto ēkas fasādes apdarē.

rūpnieciskais dizains

Rūpnieciski ražojamu priekšmetu mākslinieciskā konstruēšana.