Zemē iedzītu un augšgalā nosmailinātu koka pāļu aizsargsiena.

Ar rotājošu apmali norobežota sienas vai griestu daļa, kuru aizpilda gleznojums vai cilnis.

Apzīmējums virzienu un stilistiskā ziņā atšķirīgiem, franču un citzemju māksliniekiem, kas šajā vadošajā modernisma centrā darbojās laikā no 20. gs. sākuma līdz 50. gadu vidum.

pastelis

1) Krāsaini krītiņi, kas izgatavoti no pigmenta, krīta un saistvielas.
2) Glezniecības vai zīmējuma tehnika, kurā lieto šos krītiņus;
3) Mākslas darbs šajā tehnikā.

pastozs

Glezniecībā: bieziem, reljefiem triepieniem uzklāta krāsa.

patina

Plāna zaļas, tumšbrūnas vai zilas krāsas kārtiņa, kas speciālas apstrādes vai oksidēšanās procesu rezultātā izveidojas uz vara, bronzas vai misiņa priekšmetu virsmas. Ari ģipša krāsojums, kas imitē bronzu.

peredvižņiki

19. gs. otrās puses krievu mākslinieku reālistu apvienība.

performanss

(no angļu val. – performance. Atkarībā no konteksta var tulkot - sniegums, uzvedums, atveidojums)
Kopš 20. gs. 60. gadiem aktuāls mākslas strāvojums, kas ir cieši saistīts ar pantomīmas, dejas un teātra sfēru. Mākslas darbs tiek veidots kā klātesošajai auditorijai adresēts, laikā ierobežots notikums. Performansa jēdziens aptver akcijas, hepeninga un bodīārta izpausmes.

perimetrālā apbūve

Blīva pilsēttelpas apbūve, ēkas novietojot citu pie citas pa visu kvartāla perimetru.

perspektīvais portāls

Durvjailas risinājums, kad ailas izmērs sienas biezumā perspektīvi sašaurinās. Izplatīts romānikas un gotikas stilā, to rotā kolonnas un profilējumi.

piedurvju akmens

Ar uzrakstu, mājaszīmi vai ģerboni rotāta akmenss tēla sola galā pie namdurvīm viduslaikos.

pilastrs

Dekoratīvs elements arhitektūrā, izvirzījums ar taisnstūrveida šķērsgriezumu uz sienas vai staba virsmas, parasti veidots pēc kolonnas uzbūves shēmas.

pildrežģis

Celtniecības paņēmiens, kad ēkas sienu nesošo koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūri, māla kleķi vai citu materiālu.

pīlārs

Pārseguma balsta elements, kvadrātveida, daudzstūrveida vai citas formas, kas ir masīvāks par kolonnu.

plafons

Griestu laukums ar skulpturālu vai glezniecisku apdari.

plakāts

Grafikas darbs ar aģitējošu raksturu. Svarīga formas iezīme ir izteiksmes skaidrība.

plenērs

Gleznošana brīvā dabā. Plenēra glezniecība – dabā novēroto objektu, gaismas un gaisa vides tēlojums.

polihroms

daudzkrāsains.

popārts

(no angļu val. popular art)
20. gs. 50. gadu beigās – 60. gados mākslas virziens, kurā izmantota patērētāju sabiedrības un masu kultūrā aprobētā tēlu sistēma (komiksi, reklāma, preču dizains u. c.), balansējot starp ironisku un apliecinošu traktējumu. Raksturīga izteiksmes līdzekļu daudzveidība, dažādās kombinācijās ietverot glezniecību, trīsdimensionālus objektus, to skaitā redīmeidus.

porcelāns

Balta minerālu masa, kuras sastāvā ir augstvērtīgs māls (kaolīns) un kuru lieto trauku, skulptūru u. tml. priekšmetu izgatavošanai, arī priekšmeti, kas izgatavoti no šādas masas.

portāls

Arhitektūras vai tēlniecības līdzekļiem dekorēta ēkas ieeja.

portiks

Celtnes daļa pie ieejas, kas veidota no ordera pamatelementiem - kolonnām, antablementa, frontona.

portrets

(no franču val. portrait)
Konkrētas personas individualizēts attēlojums mākslas darbā. Viens no glezniecības žanriem.

postaments

Arhitektūras līdzekļiem risināta pieminekļa pamatne, arī pjedestāls. Vāzes, stājskulptūras podests.

postmodernisms

20. gs. 70. gadu arhitektūras kontekstā radies termins, kas plašākā nozīmē ietver gan noliedzošu, gan arī radikalizējošu reakciju pret modernismu, tā dominējošo un komerciāli veiksmīgo lomu Rietumu mākslas pasaulē. Postmodernisma kontekstā tiek iekļauta gan daļēja pirms modernistisko tradīciju atdzimšana, gan arī sociāli, feministiski, etniski u.tml. motivēta mākslinieciskā darbība, kas mākslu traktē kā sabiedrības reformēšanas instrumentu.

predella

Ierobežota, bieži vien apgleznota, plakne altāra retabIa apakšējā daļā.

primitīvā māksla

Jēdziens, ko lieto, lai apzīmētu pirmatnējās sabiedrības, t.s. pirmatnējo/primitīvo tautu (Āfrikas, Okeānija u. c.) mākslu, kā arī jebkura laikmeta autodidaktu darbus.

profānā arhitektūra

Laicīgā arhitektūra (pretstatā sakrālajai arhitektūrai).

profils

1) Dekoratīva dažādas formas izciļņu un iedziļinājumu josla koka, akmens, keramikas materiālu vai stukas dzegās, ailu apmalēs vai velvju ribu vietās;
2) Sejas vai priekšmeta sānskats.

proporcijas

(samēri) Savstarpējo lielumu attiecības.

puantilisms

Neoimpresionisms. 19. gs. beigu Eiropas glezniecības virziens, kura pārstāvji sadalīja tēloto objektu krāsu toņus sīkos spektrālo krāsu punktos.

punktīrs, punktēšanas maniere

(no vācu val. Punktier (manier))
Dobspiedes veids, kurā attēlu veido nelieli, padziļināti punkti tieši metāla plātnē.

putti

Rotaļīgas bērnu figūras tēlotājā un dekoratīvajā mākslā, it īpaši baroka un rokoko laikā.

pūrisms

Mākslā: 20. gs. sākuma franču glezniecības virziens, kura pārstāvji darināja klusās dabas racionālās, ģeometriski stingrās formās. Arī Lekorbizjē un A. Ozanfāna 1918. g. iedibinātā estētika un glezniecības virziens, kura teorija pausta žurnālā L'Esprit Nouveau.