maniere

1) Izturēšanās, uzvedības, runas veids.
2) Tehnisko un stilistisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs noteiktam māksliniekam.

manierisms

Mākslas stils Eiropā no 16. gs. pirmās puses līdz 17. gs. otrajai pusei.

mansarda jumts

Lauztas formas jumts ar lēzenāku augšējo un stāvāku apakšējo plakni.

marīna

Jūras ainava tēlotājā mākslā.

marīnists

Mākslinieks, kas darina marīnas.

marmors

(no latīņu val. marmor, no grieķu val. marmaros)
Kristālisks iezis ar granulētu struktūru, viens no tēlniecības darbu pamatmateriāliem.

maskarons

Stilizētas cilvēka sejas vai dzīvnieka galvas atveids skulpturālā dekoratīvā reljefā.

māksla

1) Radoša īstenības atspoguļošana tēlos; šādas radošas darbības nozare.

2) Liela, meistarīga prasme; māka; arī darbības nozare, kam vajadzīga liela prasme, veiklība.

māls

Ļoti smalkgraudains nogulumiezis, dažādu minerālu sajaukums, kam piemīt plastiskas īpašības.

meandrs

Ģeometriskā ornamenta josla ar ritmiski atkārtotiem lauzītiem vai viļņveidā izliektiem motīviem.

mecotinta, melnā maniere

Maniere (no itāliešu val. mezzo – tinto – pustonis) – grafikas iespiedtehnikas, dobspiedes paveids. M. tehnikā lieto īpašu, vienmērīgi nograudotu metāla iespiedformu, kam apakšā puslokā sakārtoti asi zobiņi. Tos valstot pa metāla plāksni, virsmu “uzirdina”. Šādā veidā plāksnē ieklāj krāsu un tad to nospiež uz papīra. Nospiedumā parādās biezs, ļoti maigs un samtains tonis.

medaļa

Tēlniecības forma. Zīme ar divpusēju, retāk vienpusēju attēlu un uzrakstu, darināta par godu kādam izcilam cilvēkam vai nozīmīgam notikumam.

memoriālā tēlniecība

Tēlniecības darbi, veltīti mirušo piemiņas vai izcilu vēsturisku notikumu iemūžināšanai.

mezonīns

Nepilns stāvs vai jumta izbūve ar atsevišķu divslīpju jumtu ēkas centrā.

miniatūra

Maza izmēra, smalki izstrādāts mākslas darbs.

miniatūrglezniecība

Gleznojumi, kas rotā viduslaiku rokraksta grāmatas (ilustrācijas, iniciāļi, vinjetes); maza formāta gleznojumi uz dažāda materiāla pamatnes (pergaments, ziloņkauls, metāls, porcelāns, papīrs, kartons u. c.) vai lietišķās mākslas priekšmeta (medaljoni, pulksteņi, tabakdozes u. c.).

minimālisms

Mākslas virziens 20. gs. 60. gados, kura dominē trīsdimensionāli objekti (ir arī gleznojumi), vienkāršas ģeometriskas formas un elementu ritmisks atkārtojums, noliedzot gan realitātes ilūzijas, gan ideju propagandas, gan ekspresīvas pašizpausmes virsuzdevumus.

mir iskusstva

19. – 20. gs. mijas krievu mākslinieku apvienība, kuras pārstāvju daiļradē noteicošie bija simbolisma un jūgendstila iespaidi.

misāle

Mesas lūgsnu, dziesmu un lekciju kopojums līdz ar priekšrakstiem par liturģijas norisi.

mīkstā laka

Grafikas veids, kurā plāksne tiek pārklāta ar mīkstu laku un taukiem, virs tiem savukārt uzklāj plānu papīru.

mode

Pastāvoša dominējošā gaume noteiktā laikposmā kādā vidē (attiecībā uz apģērbu, sadzīves priekšmetiem, dzīves stilu); attiecīgo ārējo formu kopums.

modelis

Attēlojamais vai studiju objekts māksla; persona, kas pozē māksliniekam.

modernisms

Novatorisku 19. gs. beigu – 20. gs. pirmās puses mākslas virzienu kopums, kuros bija vērojama pieaugoša saikņu saraušana ar Eiropas mākslinieciskajām tradīcijām un dažādu mākslinieciskās formas aspektu pētniecība, noraidot šauri izprastas mākslas darba saturiskās funkcijas. Modernā stila arhitekti izmantoja jaunus celtniecības materiālus un brīvu interjera plānojumu.

modulēt

(no latīņu val. modulāri regulēti)
Veidot, pārveidot formu; mūzikā - veidot pāreju uz citu tonalitāti. Termins izmantots mūzikā, bet tas atbilst arī glezniecībai.

monohroms

Vienkrāsains; tāds, kas izmanto tikai vienu krāsu.

monumentālā glezniecība

Arī monumentāli dekoratīvā glezniecība. glezniecības veids, kas pretstatā stājglezniecībai ir saistīts ar arhitektūru iekštelpās un fasādēs, raksturīgi lieli izmēri. Sienu gleznojumi, plafoni, panno u. c. radīti noteiktai arhitektoniskai videi un parasti veido ar to vienotu ansambli. Tehnikas - freska, mozaīka, sgrafito u. c.

monumentālā tēlniecība

Lielu formu tēlniecības darbi, kas veltīti nozīmīgai tēmai un veidoti noteiktai telpiskai videi vai ansamblī ar arhitektūru.

monuments

Liels arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kāda izcila notikuma vai personas piemiņai.

motīvs

Atsevišķs tēlotais objekts vai abstrakts elements mākslas darbā.

mozaīka

Glezniecības tehnika; attēla vai ornamenta veidošana plaknē, tajā iestrādājot sīkus materiāla gabaliņus; arī šajā tehnikā darināts darbs.

multimediāla māksla

(no angļu val. multimedia, arī mixed media un intermedia)
Māksla, kas balstās dažāda veida izteiksmes līdzekļu (videoierakstu, skaņu, kustību, instalācijas u. c.) sintēzē.