Karbonātiezis, kas sastāv galvenokārt no kalcīta un ko plaši izmanto arī tēlniecībā.

kancele

Arhitektoniski izveidota un dekorēta sprediķa vieta baznīcā.

kanelūra

Vertikāla grope kolonnas vai pilastra stāvā.

kapela

Neliela baznīciņa vai atsevišķa, arhitektoniski nodalīta lūgšanu telpa baznīcā, pilī vai klosterī.

kapitelis

Kolonnas, pilastra vai cita balsta augšējā, vainagojošā daļa.

kapitula zāle

Augstākās garīdzniecības apspriežu zāle.

karikatūra

(no itāliešu val. caricatura: no caricare – pārspīlēt)
Tēlotājas mākslas žanrs, kurā izmanto satīras, humora, sarža un groteskas elementus. Karikatūras mākslinieks apzināti pārspīlē attēlojamā cilvēka raksturīgākās īpašības, īpatnības ārējā izskatā vai kādu sadzīvisku situāciju.

kartuša

Vairoga vai attīta tīstokļa veida dekoratīva kompozīcija ar rakstītu devīzi.

kastela

Pils viduslaikos, kuras mūru aizsargātajā pagalmā pa perimetru izvietotas dažādas nozīmes ēkas.

keramika

(no grieķu val. keramos, podnieku māls)
Keramiskos izstrādājumus ražo no dabiskiem māliem, kā arī no dažādām mākslīgi sastādītām masām, kas satur mālus. Keramikā raksturīgas šādas ražošanas darbības:

1) mālu vai masas sagatavošana veidošanai,

2) veidošana virpojot, formējot, atlejot un spiežot,

3) kaltēšana un

4) apdedzināšana.

kinētiskā māksla

1) Mākslas virziens 20. gs.
2) Mehāniskas vai nejaušas kustības elementu iesaistījums kustīgu mākslinieciskas nozīmes objektu veidošanā.

klasicisms

Mākslas stils Eiropā un Amerikā, 18. gs. otrajā pusē – 19. gs. pirmajā pusē.

klasiskais modernisms

Termins, ar kuru apzīmē 20. gs. pirmās puses novatoriskos mākslas virzienus un ko pārsvarā izmanto vācu mākslas vēsturē.

klišeja

(no franču val. cliché)
Augstspiedes vienkrāsas vai daudzkrāsu forma ilustrāciju iespiešanai.

klusā daba

Glezniecības žanrs, nedzīvās dabas, sadzīves priekšmetu, medījumu attēlojums.

kokdzelums

Arī kokgrebums ( no vācu val. Holzstich, no angļu val. woodcut engraving)
Augstspiedes ksilogrāfijas veids. Kokdzeluma klišejas darina no stāvšķiedras koka plāksnēm, kurā zīmējumus iegrebj ar īpašiem kaltiņiem – grebļiem.

kokgrebums

Augstspieduma tehnika, piemērota gleznu un tonālu zīmējumu reproducēšanai; šķērsšķiedras koka plātnē ar grebļiem iegrebta attēla nospiedums.

kokgriezums

(no vācu val. Holzschnitt, no angļu val. woodcut)
Augstspiedes ksilogrāfijas veids, kurā garenšķiedras dēlī attēlam paredzētos baltos laukumus padziļina ar speciāliem nažiem un kaltiem.

kolāža

Tehnika, kurā mākslas darbu pamatnei pielīmēti dažādas krāsas un faktūras materiāli.

kolonna

Orderu arhitektūrā konstrukcijas nesošā daļa, balsts. Tā balsta siju, antablementu vai arkas pēdu, parasti sastāv no bāzes, stāva un kapiteļa. To lieto arī dekoratīviem mērķiem.

kolorīts

Krāsu salikums mākslas darbā.

kompjūtergrafika

Elektroniska grafikas tehnika, kurā mākslas darbu veido uz datora ekrāna un izdrukā uz papīra ar printeri.

kompozīcija

Mākslas darba uzbūve; daļu, elementu izkārtojums.

konceptuālisms

20. gs. 60. – 80. gados ASV un Lielbritānijā attīstījies mākslas virziens, kurā uzsvērta idejas primaritāte attiecībā pret mākslas darba jutekliski tveramo pusi un valoda tiek uzskatīta kā mākslinieciskās darbības pamatmateriāls. Raksturīgi izteiksmes līdzekļi ir manipulācijas ar tekstiem, kartēm, diagrammām, fotogrāfijām u.c.

konservācija

Pieminekļu restaurācijas metode, kas nodrošina pieminekļa glabāšanu.

konsole

No sienas plaknes izvirzīts balstelements dzegas, balkona u.c. atbalstam, parasti volūtas vai akanta lapas formā. Lieto arī skulptūru, vāžu u. c. novietošanai.

konstruktīvisms

Virziens mākslā un arhitektūrā 20. gs. pirmajā pusē.

kontrforss

Vertikāls izvirzīts stabs ēkas ārpusē, kurš uzņem pārseguma velvju sānspiedienu. Lieto romānikas un gotikas celtniecībā.

konventa tipa celtne

Klosteris vai nocietināta viduslaiku pils, kuras korpusi no četrām pusēm ietver taisnstūrveida iekšējo pagalmu.

kore

Šķautne jumta plakņu sadures vietā, jumta mugura, čukurs.

koris

Sākotnēji vieta baznīcā, kur dievkalpojuma laikā atradās dziedātāji. Baznīcas altāra apsīda, arī telpa apsīdas priekšā kopā ar šķērsjomu jeb transeptu. Arī telpa virs sānu jomiem.

krāsa

Pastelis, akvarelis, guaša, tempera, eļļa, ir tā, kas raksturo iedalāmos glezniecības tehniku veidus.

krusteja

Procesijām un telpu savienošanai paredzēta galerija gar klostera pagalmu.

ksilogrāfija

Augstspieduma tehnika, kurā par iespiedformas materiālu izmanto koku. Izšķir kokgriezumu un kokgrebumu.

kubisms

20. gs. sākuma mākslas virziens, kura pārstāvji tēlotos objektus ģeometrizēja.

kurators

Mākslas izstādes vai cita mākslas projekta koncepcijas autors, kura pārziņā ir pasākumam domāto mākslas darbu atlase.

kvadrs

Regulāra paralēlskaldņa formā rupji aptēsts akmens, ko lieto celtniecībā.