ikona

Svētbilde pareizticīgo baznīcā.

ikonogrāfija

Mākslas vēstures nozare, kas apraksta un sistematizē mākslas darba tēlus un tēmas; kā arī stingri noteiktas tēla vai sižeta atveidojuma likumības mākslā.

ilustrācija

Tēlains vai skaidrojošs papildinājums rakstītajam tekstam.

iluzorā glezniecība, iluzionisms

Īstenības imitācija, ar mākslinieciskiem līdzekļiem divdimensiju attēlā radot mānīgu iespaidu par tēloto objektu un telpas reālu esamību.

impulss

(no latīņu val. impulsus)
Pēkšņs ierosinājums, pamudinājums, kas izraisa kādu darbību; stimuls, dzenulis.

instalācija

Tieksmē atbrīvoties no stājmākslas ierobežotības, trīs dimensijās veidots nereti īslaicīgs mākslas darbs, kam raksturīga piesaiste konkrētai vietai un vēsturiskā konteksta specifikai. Radniecīgi termini – asamblāža (trīsdimensionāls objektu kombinējums, kas attīstījies no kubistu aizsāktās kolāžas tehnikas) un envaironments (vidi veidojoša instalācija, kurā iespējams ieiet un pārvietoties). Instalācijā var tikt izmantoti arī glezniecības vai tēlniecības elementi, gaisma, skaņa, redīmeidi, arhitektoniskas konstrukcijas, video izteiksmes līdzekļi u. tml., veidojot multimediālu projektu.