abstraktā māksla

Ap 1910. gadu radies tēlotājas mākslas veids, kurā mākslinieks atsakās no vizuāli uztveramās realitātes atveidošanas vai arī tiktāl izmaina realitātes iespaidu, ka tas pārvēršas krāsu, līniju, laukumu u. c. elementu attiecībās.

abstraktais ekspresionisms

1) 20. gs. 20. gados radies termins, ko pēc Otrā pasaules kara attiecināja uz noteiktiem abstrakcionisma paveidiem;

2) 20. gs. 40. gadu beigās – 50. gados Ņujorkā attīstījies amerikāņu glezniecības virziens.

aila

Atvērums sienas plaknē logiem vai durvīm.

ainava, peizāža

Tēlotājas mākslas žanrs, arī atsevišķs darbs, kas atveido dabas tēlu.

akadēmisms

17. – 19. gs. mākslas virziens, kas seko tradīcijām klasisko (antīko) paraugu atdarināšanā, kā arī konservatīva, uz profesionālām tradīcijām balstīta māksla.

akants

Rotājums stilizētas akanta (augs Vidusjūras baseina zemēs) lapas veidā. Izmanto korintiskā ordera kapiteļa rotāšanā un kā patstāvīgu dekoratīvu motīvu.

akcija

Kopš 20. gs. 60. gadiem izmantots termins, lai apzīmētu fizisku kustību, darbību, skaņu u. c. virknes vai kombinācijas, kas tiek vai nu tieši, vai arī ar dokumentācijas palīdzību demonstrētas publikai kā mākslas darbs. Akcija var ietvert manipulācijas ar dažādiem materiāliem, mijiedarbi ar laiku un telpu; tā nav tik izteikti „teatrāla” kā hepenings.

akrils

Sintētiskie sveķi, kuru emulsiju izmanto akrilkrāsu izgatavošanā, kā arī sistēmās uz šķīdinātāju bāzes – lakām, restaurācijā.

akts

Glezniecības žanrs, kaila cilvēka attēlojums.

akvarelis

1) Tehnika, kurā izmanto šķīstošus krāsu pigmentus.

2) Akvareļa tehnikā darināts mākslas darbs. Izšķir vairākus akvareļa veidus atkarībā no lietotā tehniskā paņēmiena: pludinājumu, mazgājumu, gleznojumu uz mitras pamatnes.

akvareļglezniecība

Tehnika, kurā izmanto šķīstošus krāsu pigmentus; arī akvareļa tehnikā darināts mākslas darbs. Izšķir vairākus akvareļa veidus atkarībā no lietotā tehniskā paņēmiena: pludinājumu, mazgājumu, gleznojumu uz mitras pamatnes.

akvatinta

Oforta tehnika. Metāla plātni pārsedz ar skābi necaurlaidīgiem asfalta lakas vai kolofonija graudiņiem. Plātni kodinot, tajā rodas graudojums. Tonālās gradācijas veidojas atkarībā no kodināšanas ilguma: tumšākās vietas kodina ilgāk, gaišākās pakāpeniski izlīdzina.

alla prima

Gleznošana vienā seansā, neļaujot krāsām iežūt; pretstatā secīgai daudzslāņu metodei ar šo paņēmienu gleznu darina bez pagleznojuma un lazējumiem.

altāris

Baznīcas vai tās daļas sakrālais centrs.

ampīrs

Vēlā klasicisma stils 19. gs. pirmajā ceturksnī.

anfilāde

Virkne telpu, kas savienotas ar taisnā līnijā cita citai pretī izbūvētām durvīm.

animālija

Dzīvnieku attēlojums mākslā.

animālistiskais žanrs

Dzīvnieku attēlojums.

animālists

Mākslinieks, kas attēlo dzīvniekus.

ansamblis

Ar vienotiem izteiksmes līdzekļiem risināts mākslas veidu (arhitektūras, tēlotājas mākslas un lietišķas mākslas) savienojums.

apaļskulptūra

Brīvstāvoša telpiska skulpturāla kompozīcija.

apsīda

Pusapaļa vai daudzstūraina izvirzīta baznīcas daļa. Apsīdā parasti atrodas altāris.

apvalkdūmenis

Arī manteļskurstenis. Pavarda telpa, kas virzienā uz augšu pāraug skurstenī.

arhitektūra

Celtniecības māksla.

arka

Ailas lokveida pārsedze starp diviem balstiem. Arkām var būt daudzveidīga konfigurācija.

arkatūra

Nelielu dekoratīvu arku rinda.

arkāde

Arku rinda.

art deco

(saīsinājums no franču val. arts décoratifs – dekoratīvā māksla)
20. gs. 20. – 30. gadu arhitektūras un citu mākslas nozaru stils, kam raksturīgs jūgendstila un agrā modernisma virzienu ietekmēts dekoratīvisms.

arte povera

(No itāļu val. nabadzīgā māksla)
Minimālismam un konceptuālismam tuvs 20. gs. 60. gadu beigu mākslas strāvojums, kura pārstāvji veidoja instalācijas no īpaši vienkāršiem un viegli pieejamiem materiāliem (smiltīm, kokmateriāliem, akmeņiem, avīzēm u.c.).

asējums

Arku rinda.

atika

Sienas paaugstinājums virs galvenās dzegas.

augstcilnis

Ciļņa paveids, kurā plastiskā forma izvirzīta virs plaknes vairāk par pusi no sava apjoma.

augstspiedums

Viens no trim iespiedgrafikas pamatveidiem. Par nospieduma plātni izmanto linoleju (linogriezums) vai koka dēli (kokgriezums, kokgrebums). Nospiedumā paredzētās baltās vietas izgriež vai izgrebj. Attēlu veido augstāk palikušās vietas, kurām uzklāj krāsu.

"auss skrimstalas" ornaments

Manierisma stila ornamenta motīvs, ko veido plastiski savīti, auss gliemežnīcai līdzīgi liekumi.

autodidakts

Cilvēks, kas izglītojies pašmācības ceļā.