Rīgas Skolu vēstures muzeju gada noslēguma skate “Skolas izaugsmes vēstījums Latvijai 100. dzimšanas dienā”

Tuvojas noslēgumam skolu vēstures muzeju paveiktais darbs. Skolas atlasa izvēlētajā formātā savas skolas sniegumu, ko nodos žūrijas vērtējumam  – kā fotostāsts, izdota grāmata, grāmata datorsalikumā, eseja, vai darbs, ko izveidojuši modernās tehnoloģijās – video ieraksts vai izveidota filma, kas raksturo skolas personību lomu skolas izaugsmes sekmēšanā, skolēnu izcilību un patriotu darbības veicināšanā strādājot savā un valsts labā, piedaloties sabiedriskajās aktivitātēs un sabiedriski lietderīgajā darbā.

Ieskats muzeju darbā:

Centrā muzeja pedagogs Guna Rīdere

Muzejā darbojas 15 dalībnieki sākot no 5. līdz 9. klasei. Bet aktīvāki esam mēs, kurus varat redzēt šajā foto uzņēmumā. Priekšā pa labi ir muzeja prezidents Edijs Aizgirēvičs no 6.b klases. Aiz viņa vienmēr zinātkārais, topošais muzeja gids un atbildīgais par komunikāciju -Nils Skulte no 6.a klases. No Nila pa labi – Milena Ramanauska no 9.b klases – mūsu noformētāja; tālāk – mūsu centīgā un atbildīgā hroniste Alise Noze no 7.a klases. Centrā – muzeja pedagogs Guna Rīdere. Man pa labi vienmēr smaidīgais saulainais puisis no 7.a klases – Sanijs Rūdolfs Bojārs – mūsu viceprezidents. Un tieši priekšā un pa kreisi – atbildīgais par krājumu un darbu pie datora – Kristiāns Leimanis no 6.a klases. Gatavojamies konkursam-skatei. 21. novembrī Skolēnu pilī, kur  ir iesniegsim jau gatavo prezentāciju. Mūsu Latvijai 2018. gadā paliks 100 gadi, bet mūsu skolai – 120 gadi! Mums priekšā ir gatavošanās lieliem svētkiem!

Nopietna projekta rezultāts Rīgas Lietuviešu vidusskolā. Muzejnieki rāda divu valstu sadarbību patriotu audzināšanā. Šī vidusskola sadarbojoties ar Šauļu „Aušros” un Jelgavas Ģ.Eliasa mākslas un vēstures muzeju izveidoja interesantu izstādi „NEATKARĪGO VALSTU-LIETUVAS UN LATVIJAS-VEIDOTĀJI JELGAVAS ĢIMNĀZIJĀ”. Jelgavas ģimnāzijā vienā klasē mācījās pirmie Latvijas prezidenti Jānis Čakste, Alberts Kviesis un nākamais Lietuvas prezidents Antons Smetana. Viņi izsapņoja un izveidoja neatkarīgo Latvijas un Lietuvas valsti. Lietuviešu vidusskola skates žūrijai iesniegs skolas starptautisko sakaru nozīmību skolas izaugsmē. Muzeja prezidente Ramune Ražiūnaite, muzeja pedagogi: Aldona Treija un Rolandas Žalnierius.

Izstādes stends

Skatei esam gatavi – būs videofilma par skolas izaugsmi. Pašlaik gatavojamies muzeja 50.gades konferencei 1. decembrī. Konferences moto „Kas vēsturi pētī, tas nākotni svētī” mums devis ģimnāzijas 1883. gada absolvents Rainis. Kopīgi atcerēsimies, kā sācies šis nozīmīgais darbs, kā radās mūsu ģimnāzijas muzejs un atsauksim atmiņā tās personības, pateicoties, kuru neatlaidībai muzejs tapis, šķetināsim vēsturiskās atmiņas kamolu ar visiem  muzejniekiem kopā. Konferences dalībnieki tiks iepazīstināti ar dažiem, mūsuprāt, nozīmīgiem muzeju gidu zinātniski pētnieciskajiem darbiem, kā arī apskatīsim muzeju.Muzeja prezidente Maija Priedniece, muzeja pedagogs Aina Elita Zumente.

Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem muzejs saņēma skaistu dāvinājumu no literatūrzinātnieces Ievas Zuicenas – materiālus par skolotājiem  Annu Matildi Zeibots un Hermani Zeibotu.  Abi skolotāji ir strādājuši mūsu skolā.

Skolas muzejs lepojas ar saviem bijušajiem un esošajiem skolotājiem un īpaši ar jaunieguvumu  –  Ģederta Odiņa vēstuli vecākiem (Annas Matildes Zeibots vecvecākiem), datētu 1900. gada 16.janvārī Pēterburgā. Tur rakstīts: “Dārgie vecāki! Pirmais pienākums man tagad zināms, ir Jums daudz un daudzkārtīgi pateikties par skolas naudu. Simtu, simtu paldies! Zinu, ka Jums tas diezgan grūti nācās pie tagadējām zemajām labības un citu ražojumu cenām. Par to es arī būšu Jums vienmēr pateicīgs un nekad neaizmirsīšu Jūsu labdarījumu…”. (Ir katram ko padomāt par šiem vārdiem).

Par skolotājiem Annu Matildi Zeibots un Hermani Zeibots aplūkojama skolas muzejnieku veidotā izstāde skolas 1.stāvā. Hermanis Zeibots kā Ziemeļlatvijas armijas 2. Cēsu pulka skolnieku rotas brīvprātīgais par nopelniem Latvijas labā ticis apbalvots ar Triju Zvaigžņu Ordeni. Gaidot Lāčplēša dienu, skolas muzejnieki  devās uz Zeibotu ģimenes atdusas vietu, lai godinātu savus skolotājus.

Muzeja pedagogs Inguna Poga, muzejnieki – Paula Marija Znatnaja, Māris Meirāns

Zeibotu ģimene ar meitu Rutu

Skolēni kopā ar literatūrzinātnieci Ievu Zuicenu skolotāju Zeibotu ģimenes atdusas vietā Rīgas 1. Meža kapos

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgas 63.vidusskolas 11.b klases skolēni sakārto materiālus konkursam-skatei. Skolēni nolēma izveidot fotostāstu par skolas vēsturi, tradīcijām un sasniegumiem digitālajā formātā, izmantojot skolas muzeja krājumus.(Muzeja pedagogs Natālija Naumeca, Prezidente Ieva Indriksone)

8.-9.klases skolēni apkopo materiālus skolas izaugsmes fotoalbuma izveidei konkursam-skatei. Pēc skolēnu izveidota maketa, albums tiks izdots tipogrāfiski un glabāsies skolas muzejā. (Pedagogs Inna Trukšāne, Prezidende Viktorija Potapenko)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīgas 25.vidusskola skatē piedalīsies ar videofilmu un nodos muzejam vēstījuma ierakstu „ceļojošo albumu” par darbu 2016./2017. mācību gadā.

Te mūsu pulciņš 2017.gada 20.septembrī pie skolas ēkas ieejas.

Rīgas 25.vidusskolas muzejnieki (2016./2017.māc.g. muzeju skates uzvarētāji) pie Brīvības pieminekļa 2017.gada 14.novembrī.

 

 

 

 

 

 

 

Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas muzejnieki žūrijai iesniegs skolēnu izveidoto grāmatu par skolu. Tuvojoties skolas simtgadei  2016. gada 12. februārī, tika izveidota grāmata „Rīgas Valsts 2. ģimnāzija 100”. Grāmatas ievadā direktors G. Vasiļevskis ir izvirzījis mērķi: „Rīgas Valsts 2. ģimnāzija ir vieta, kurai jaunietis vēlas piederēt, lai pilnveidotu sevi par zinošu un radošu personību un mācītos uzņemties atbildību. Man ir izcila komanda, lai šo mērķi sasniegtu.” Skolas grāmatu veidoja skolēnu, nu jau absolventu komanda: Līva Bileskalne, Austra Ciša, Zane Grudule, Karolīna Jankoveska, Rita Jevdokimova, Dagnija Leitāne, Kristiāna Mataite, Arta Matelsone, Ketrisa Petkeviča, Sintija Platā, Beatrise Upeniece, Maruta Velša, Adrija Zaķe. Šī komanda aktīvi strādāja skolotāja Jāņa Arāja vadībā, izmantojot skolas arhīva un muzeja materiālus. Arta Matelsone ļoti rūpīgi izpētīja skolas simtgadīgo protokola grāmatu, izmantojot tā laika fotogrāfijas, izstrādāja zinātniski pētniecisko darbu, valstī iegūstot pirmo vietu. Skola lepojas ar to ka šī grāmata izstrādāta pateicoties skolas absolventiem, ar materiālu un skolas patriotismu iepazīstas tagadējie skolēni. Muzeja pedagogs Ineta Krastiņa, prezidente Ance Sekace

Iepazīstoties ar savas skolas relikvijām

Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas muzeja padomes un vēstures pulciņu pārstāvju kopējā sanāksme, kuras laikā tika apspriesti  valsts svētku pasākumu norise novembrī  un gatavošanās konkursam – skatei.  Sanāksmes laikā izkristalizējās ideja, ka konkursam – skatei ģimnāzija varētu izvirzīt pašu rediģēto ģimnāzijas vēsturei veltīto zinātniski pētniecisko darbu apkopojumu   datorsalikumā un videofilmu  par ģimnāzijas vēstures aktualitātēm, sasniegumiem un izaugsmi 21.gadsimtā.

15.novembra sanāksmes laikā

Rīgas 40. vidusskolas muzejnieki  esam lepni, ka mācāmies Jūgendstila skolā, vienā no pirmajām nacionālajām skolām,  kuru  veidojuši A.Ķeninš, Ģ.Odiņš, J.Greste, kur priekšmetus mācīja tā laika ievērojamākie  kultūras darbinieki. Sakarā ar Latvijas valsts  atjaunošanu saprotam, ka mums īpaša vērtība ir skolas vēsture un darbs tās tradīciju atjaunošanā. Bez tam cītīgi strādājam Latvijas Kultūras jaunā kanona konkursam, par skolas šodien vadošajiem skolotājiem un jaunās paaudzes sasniegumiem, ko iesniedzām 21.novembrī žūrijas vērtēšanai. 13. novembrī, Annas Rumanes-Ķeniņas dzimšanas dienā apmeklējām un sakopām viņas atdusas vietu Vecajos Rīgas kapos. Muzeja pedagogs Ļubova Ruško, prezidente Kristīne Javnaiste.

Rīgas 40 vidusskolas muzejnieki pie sakoptā kapa

Martas ielā 5

 

 

 

 

 

  

 

Š.g. 7.novembrī „Prezidentu skola” un 14.novembrī Rīgas 25.vidusskola (pagājušā gada skates uzvarētāji) izmantoja Rīgas Domes „Rīgas Pieminekļu aģentūras” iespēju apmeklēt Brīvības pieminekļa Goda zāli, lai pēc tam, kā vēstneši stāstītu savās skolās par Brīvības cīņu nozīmi, papildinātu ar savu skolēnu, vecāku un skolotāju dalību Valsts izveidošanā, piedalītos novembra Valsts pasākumos un gatavotu ar skolēnu pašpārvaldi Valsts svētku atzīmēšanu savās skolās.Pateicos katram, kas ziedojāt Brīvības pieminekļa uzturēšanai.Visu ģimenes aicinu atbalstīt ieceri ziedot misijās un Brīvības cīņās kritušo karavīru un valsts pilsoņu ģimenēm, kas par šodienas Brīvību ziedoja savu dzīvību.

 

Informāciju sagatavoja: Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra skolas vēstures muzeju metodiskās apvienības vadītāja Zinaida Soboļeva.

Jānis Robežnieks:foto materiālu apstrāde