Pieredzes brauciens uz Valmieras valsts ģimnāziju

Pateicoties Lietuviešu vidusskolas A.Trejas kundzes atbalstam varējām izmantot skolas autobusu ar izpalīdzīgo vadītāju.

Muzeju pedagogs Ineta Amoliņa mūs sagaidīja skolotāju kafejnīcā ar tēju, kafiju un kārumiem.

Pēc iepazīšanās dalījās ģimnāzijas darba saturā. iepazīstināja ar skolas direktora Beļicka kunga vēlmi skolas vēsturē uzturēt to identitāti, kas ir tikai Valmieras valsts ģimnāzijā, uzsvēra direktora ieinteresētību un atbildību par skolas izaugsmi, skolotāju personības individualitātes radošo spēku stimulēšanu, velmi saglabāt visu raksturīgo un vēsturi apliecinošo.

Kamēr mielojāmies Ineta paspēja pārģērbties skolotājas tērpā : melnā ķitelī ar atlasa atloku (vēsturiski tādi bija skolotājiem p. gs. 30.gados un pēckara sākumā) un uzaicināja ekskursijā pa skolu.

Skolā saglabāts vai restaurēts viss, ar ko skolas vēsture slavena.

Katra telpa, gaitenis, niša – priecē ar vienotu noformējumu, ar izsmalcinātu gaumi eksponātu atlasē un izkārtojumā.

Īpašs laika, telpas un priekšmeta saskaņojums un katram savs stāsts par piederību skolai.

Renovācija nav sagrāvusi telpas auru. Bagāts un unikāls krājums, kas pieder telpai, skolai. Liekas, ka pirmā skola kur novērtēta arī skolas interešu izglītība atsevišķos stendos.

Skola uztur it visā savu identitāti. Savu piederību skolai stendos uzsver skolēns, absolvents, skolotājs, vecāks.

Šeit guvām pārliecību, ka šodien tiešām skolā viena telpa vai kaut kur glabāts krājums – nav muzejs. Muzejs ir tas, kas dzīvo tikai šai skolā ar tiem priekšmetiem, kas te ir, ko lietojušu šīs skolas skolēni, ko radījuši šīs skola skolotāji.

Pārliecinoši skolā sadarbojas paaudzes, visi ir skolas un Valmieras lokālpatrioti, kur katrs grib būt noderīgs un ar savu darbu bagātināt jau esošo. Iepazināmies ar bibliotēkas metodisko krājumu, kas balstīts uz inovatīvo pieredzi, ar leduspagrabu, kur organizē izstādes.

Skolā daudz mākslas, ko dāvinājuši: paši mākslinieki, absolventi, vecāki ko veidojuši paši skolēni. Renovācijā daudz kur sienas atsegumi demonstrē veco malkas krāsni, kabinetā vecie logi, atjaunotas 100gadīgas durvis u. c. zālē, gaitenī neslēptas ventilācijas caurules, bet iekļautas kopskatā.

Valmieras valsts ģimnāzijā I.Āmoliņa var teikt „Skola visa ir muzejs, skola ir izglītības un kultūras centrs”

Tad devāmies uz telpu, kurā tikāmies, apmainījāmies suvenīriem un pateicībām. Amoliņai kā jaunajai valdes priekšsēdētājai tika nodoti Skolu muzeju biedrības pamatdokumenti:

–          Latvijas Uzņēmumu reģistra dokumentu paketi,

–          Laikraksta „Skolas muzejnieks” eksemplāri,

–          SMB izstrādātie un valdē apstiprinātie muzeju pedagogu vienoto dokumentu kopijas.

Tad devāmies pilsētas ekskursijā. Tikāmies centrā, mūsu – gids Inita Āmoliņa ieradās skaistā oranžā mētelī ar pompidū somiņu pie rokas un izvadāja pa Valmieru iepazīstinot ar vēsturi, ar cilvēkiem kas Valmieru darīja un dara slavenu un sirdij tuvu, lai cilvēkiem nebūtu vēlēšanās pilsētu atstāt.

Pieredzē Visi guva kopīgu atziņu – jā! Šī skola visa ir muzejs

Anita Šmite – jāmācās uzturēt cieņā pašu un kolēģu darbu, un mērķtiecīgi organizētas vērtību sistēmas izpratni. Skolu piepilda skolēnu vēlmei būt „super”.

Natālija Naumeca – pēc tāda semināra gribās kustēties, kaut ko mainīt savā skolā. Skolotāja I.Amoliņa iedvesmo!

Ingūna Vilmane – paldies apmaiņas brauciena iniciatoriem un organizatoriem par doto iespēju būt, novērtēt un iedegties.

Ļubova Ruško – paldies par iespēju iepazīties ar radošo skolotāju Amoliņu, tagad „tramdīšu” savu darbu devēju, zinu, ka arī man ir iespējas.

Inguna Poga – šī diena bija piedzīvojums! Valmieras valsts ģimnāzija un pilsētas prieks un lepnums ir Amoliņas kundze! Ar apbrīnu vēroju viņas melno tērpu skolas ekskursijā un pilsētas ekskursijā košo mētelīti ar pompidū somiņu. Katram notikumam savs stāsts.

Dace Lazdiņa – Pieredzes apmaiņas brauciens bija kā brīnišķīgs piedzīvojums; pieredze; guvums un redzējums kā var pavisam viegli un neuzkrītoši apvienot vēsturi ar mūsdienām, vienā Valmieras ģimnāzijā pārvēršot to par pilsētas vēstures un kultūras centru, ar kuru var lepoties katrs Valmierietis un katrs kas ir saistīts ar šo skolu un pilsētu.

Inita Krastiņa – skolā saglabāts pirmatnīgums un aura ar malkas apkures krāsni, ar 100 gadīgām durvīm, logu ailēm, ar katras eksplozijas piemērotību mēbelei, telpai, visā skola vienota sistēma.

Zinaīda Soboļeva – varu būt apmierināta, ka izdevās aizkustināt. Amoliņa ir ne tikai radoša un iniciatīvas bagāta bet prot strādāt sadarbībā ar direktoru, kolēģiem un savu ģimeni. Skolu muzeju biedrība iegūst superīgu valdes priekšsēdētāju.

 

Informāciju sagatavoja

Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra

Skolu muzeju metodiskās apvienības vadītāja Zinaīda Soboļeva.