Rīgā 2004.gada 17.februārī (prot. Nr.7 27.§)

Izdoti saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 12.pantu

1. Noteikumi nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridis­kajām personām jāievēro, lai neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas.

2. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvi­jas standarts" pēc Iekšlietu ministrijas ieteikuma iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu izpildei (turpmāk - piemērojamie standarti).

3. Ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.

4. Personai ir jāzina, kā rīkoties ugunsgrēka un evakuācijas gadījumā un kā izmantot ugunsdzēsības līdzekļus.

5. Ja izcēlies ugunsgrēks, personai ir šādi pienākumi:

5.1. ziņot par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, nosaucot objekta adresi, ugunsgrēka izcelšanās vietu, ziņotāja vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru, kā arī pieprasīto papildu informāciju par ugunsgrēku;

5.2. izpildīt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja rīkojumus;

5.3. informēt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāju par cilvēkiem, kas atrodas vai varētu atrasties ugunsgrēka apdraudētajā zonā, ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un piebraukšanas ceļiem, objekta sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību (tehnoloģiskā procesa, uzglabājamo un izmantojamo vielu un materiālu īpatnībām).

6. Juridiskās personas vadītājam ir šādi pienākumi:

6.1. nodrošināt normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību ievēro­šanu;

6.2. nodrošināt ugunsdrošības instrukcijas izstrādi saskaņā ar šo noteiku­mu 10.punktu;

6.3. organizēt darbinieku instruēšanu ugunsdrošības jomā un par to izdarīt atzīmi Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnālā (1.pielikums);

6.4. izvērtēt iespējamā ugunsgrēka risku un, pamatojoties uz to, izstrādāt un īstenot ugunsdrošības pasākumus objektā;

6.5. nodrošināt apkures un ventilācijas iekārtu, elektroietaišu, citu inže­niertehnisko iekārtu, tehnoloģisko un ražošanas iekārtu atbilstību ugunsdrošības prasībām, kā arī šajās iekārtās radušos bojājumu novēršanu;

6.6. nodrošināt valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora noteikto ugunsdrošības pasākumu izpildi;

6.7. nodrošināt objektu ar ugunsdzēsības tehniku, ugunsdzēsības ūdensapgādi, ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām, ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas ierīcēm, ugunsdzēsības aparātiem un inventāru atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām, kā arī uzturēt šīs iekārtas un līdzekļus lietošanas kārtībā;

6.8. izstrādāt rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam objektos ar sprādzien­bīstamu vidi un objektos, kuros var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas). Ne retāk kā reizi gadā saskaņā ar šo plānu organizēt praktiskās nodarbības, kā arī nodrošināt rīcības plāna izpildi ugunsgrēka gadījumā.

7. Juridiskās personas vadītājs atsevišķu pienākumu izpildi ugunsdrošības jomā var uzdot atbildīgajam darbiniekam. Atbildīgā darbinieka norīkošana neatbrīvo juridiskās personas vadītāju no atbildības par ugunsdrošības prasību ievērošanu.

8. Par objekta ugunsdrošību atbildīgajiem darbiniekiem, personām, kuras izstrādā rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam un ugunsdrošības instrukciju, kā arī personām, kuras veic ugunsdrošības instruktāžu, nepieciešama profesionālā izglītība ugunsdrošībā vai apmācība ugunsdrošības jomā:

8.1. atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izstrādātai mācību programmai (ne mazāk par 20 stundām), ja minētās personas strādā objektos, kuros var atrasties no 10 līdz 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas), vai objektos ar sprādzienbīstamu vidi;

8.2. atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātai licencētai mācību programmai (ne mazāk par 160 stundām), ja minētās personas strādā objektos, kuros var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas), vai paaugstināta rūpniecisko avāriju riska objektos.

9. Ugunsdrošības instrukciju izstrādā saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem, ražošanas iekārtu tehnoloģiskajām un ekspluatācijas instrukcijām, kā arī ņemot vērā ugunsgrēka riskus, ēku un būvju plānošanas un ugunsaizsardzības risinājumus, tehnoloģisko iekārtu un ražošanas iekārtu sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību.

10. Ugunsdrošības instrukcijā ietver šādu informāciju:

10.1. kārtība, kādā tiek uzturēta teritorija, ēkas, telpas, evakuācijas ceļi un piebraucamie ceļi pie ēkām, būvēm un ugunsdzēsības ūdensapgādes vietām, kā arī ziņas par objekta ugunsdrošību;

10.2. ugunsdrošības prasības ēku un būvju inženier­tehnisko iekārtu ekspluatācijā, iespējamie riska faktori, tehnoloģiskā procesa sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība;

10.3. lietojamo un uzglabājamo vielu un materiālu bīstamo īpašību rakstu­rojums, sprādzienbīstamība un ugunsbīstamība, kā arī minēto vielu un materiālu izmantošanas, glabāšanas un transportēšanas kārtība;

10.4. tehnoloģisko iekārtu un telpu kontroles un mērīšanas ierīču maksi­māli pieļaujamie rādījumi un rādījumi, kurus sasniedzot var notikt sprādziens vai izcelties ugunsgrēks;

10.5. vietu un telpu sakopšanas un elektropatērētāju atvienošanas kārtība pēc darba beigām;

10.6. kārtība, kā pēc darba beigām savāc degtspējīgu vielu un materiālu atkritumus, uztur un glabā eļļainu darba apģērbu;

10.7. vietas, kur atļauts smēķēt;

10.8. ugunsbīstamo darbu veikšanas kārtība;

10.9. darbinieku pienākumi un rīcība ugunsgrēka gadījumā:

10.9.1. ugunsdzēsības dienesta izsaukšanas kārtība;

10.9.2. tehnoloģisko iekārtu apturēšanas kārtība;

10.9.3. ventilācijas iekārtu, elektroiekārtu un citu inženiertehnisko iekārtu atvienošanas kārtība;

10.9.4. ugunsdzēšanas līdzekļu, ugunsdzēsības sistēmu un iekārtu izman­tošanas kārtība;

10.9.5. cilvēku evakuācijas kārtība;

10.9.6. kārtība, kādā tiek evakuētas personas ar īpašām vajadzībām, un attiecīgi pasākumi tās nodrošināšanai, ja attiecīgajā ēkā var atrasties personas ar īpašām vajadzībām;

10.9.7. materiālo vērtību evakuācijas kārtība.

11. Ugunsdrošības instrukcija var sastāvēt no atsevišķām instrukcijām, kuru kopums atbilst šo noteikumu 10.punktā noteiktajām prasībām. Katru atsevišķo ugunsdrošības instrukciju apstiprina juridiskās personas vadītājs.

12. Ugunsdrošības instrukcijā izdara grozījumus, ja:

12.1. notikušas izmaiņas tehnoloģiskajos procesos, izejvielu un izejma­teriālu sortimentā;

12.2. mainītas vai modernizētas iekārtas, kas ietekmē ugunsdrošību;

12.3. grozīti normatīvie akti, uz kuru pamata izstrādāta ugunsdrošības instrukcija;

12.4. veiktas izmaiņas telpu plānojumā un ugunsaizsardzības risinā­jumos.

13. Ugunsdrošības instruktāža objektā nepieciešama visiem darbiniekiem un personām, kas veic pagaidu darbus, atrodas ražošanas praksē vai apmācībā, kā arī dzīvo viesnīcās, viesu namos un pansionātos.

14. Ugunsdrošības instruktāžu veic ne retāk kā reizi gadā, kā arī ja:

14.1. izdarīti grozījumi ugunsdrošības noteikumos un ugunsdrošības instrukcijās;

14.2. notikušas izmaiņas tehnoloģiskajos procesos, izejvielu un izej­materiālu sortimentā;

14.3. mainītas vai modernizētas iekārtas, kas ietekmē ugunsdrošību;

14.4. darbinieki pārkāpuši ugunsdrošības noteikumus vai ugunsdrošības instrukcijas.

15. Rīcības plānā ugunsgrēka gadījumam norāda kārtību, kādā:

15.1. izsauc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu;

15.2. evakuē cilvēkus no bīstamās zonas, pasargā un evakuē materiālās vērtības;

15.3. sagaida ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, norādot īsāko ceļu līdz ugunsgrēka vietai un ūdensņemšanas vietai;

15.4. pārtrauc elektroenerģijas padevi (izņemot elektroenerģijas padevi ugunsdzēsības ietaisēm);

15.5. izslēdz tehnoloģiskās iekārtas, elektroietaises un inženierkomuni­kācijas;

15.6. iedarbina ugunsdzēsības un citas ugunsaizsardzības sistēmas un iekārtas;

15.7. pasargā ugunsdzēsībā iesaistītos cilvēkus no ugunsgrēka bīstamo faktoru iedarbības;

15.8. darbojas objekta ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienests un tiek izmantoti uguns­dzēsības līdzekļi un tehnika;

15.9. rīkojas objekta personāls atkarībā no apstākļiem (piemēram, dien­nakts laika, meteoroloģiskajiem apstākļiem, gadalaika).

16. Ugunsgrēka gadījumā juridiskās personas vadītājs pirms Valsts uguns­dzēsības un glābšanas dienesta ierašanās organizē:

16.1. cilvēku evakuāciju un citus ugunsdzēsības pasākumus;

16.2. tehnoloģisko iekārtu, elektroietaišu un inženierkomunikāciju atvie­nošanu vai pārslēgšanu uz darba režīmu, kas neveicina ugunsgrēka attīstību un neierobežo tā dzēšanu;

16.3. neatliekamās medicīniskās palīdzības vai avārijas dienestu izsauk­šanu (ja nepieciešams).

17. Pēc ugunsgrēka likvidācijas juridiskās personas vadītājs izvērtē un no­vērš cēloņus un apstākļus, kas izraisīja ugunsgrēku un sekmēja tā izplatīšanos.

18. Darbinieku pienākums ir apgūt ugunsdrošības instrukcijas, attiecīgu mācību programmu ugunsdrošības jomā saskaņā ar šo noteikumu 8.punktu, kā arī ievērot ugunsdrošības instrukcijas un rīcības plānu ugunsgrēka gadījumā.

2.3. Ēku, telpu un dzīvokļu īpašnieku, valdītāju, pārvaldnieku, kā arī īrnieku un nomnieku pienākumi

18.¹ Dzīvojamo ēku, to daļu un dzīvokļu īpašnieku, valdītāju, pārvaldnieku, kā arī īrnieku un nomnieku (konkrētajā gadījumā - tiešo lietotāju) pienākums ir ievērot ugunsdrošības prasības.

18.² Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas īpašnieks (valdītājs) ir atbildīgs par ugunsdrošību koplietošanas telpās.

18.³ Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārvaldniekam (apsaimniekotājam) ir šādi pienākumi:

18.³ 1. nodrošināt un kontrolēt ugunsdrošības prasību ievērošanu ēkas koplietošanas daļās;

18.³ 2. nodrošināt ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu prasībām;

18.³ 3. izstrādāt ugunsdrošības instrukciju saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu un izsniegt dzīvokļu īpašniekiem, valdītājiem, pārvaldniekiem, īrniekiem vai nomniekiem (konkrētajā gadījumā - tiešajiem lietotājiem).

19. Objekta teritoriju nodrošina ar ugunsdrošībai lietojamām drošības zīmēm atbilstoši Latvijas standartam LVS 446 "Ugunsdrošībai un civilajai aizsardzībai lietojamās drošības zīmes un signālkrāsojums" (turpmāk - standarts LVS 446).

20. Objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.

21. Zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

22. Ceļus un piebrauktuves pie ēkām, būvēm un ugunsdzēsības ūdens­ņemšanas vietām uztur tā, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu.

23. Par ceļa, tilta, tuneļa, viadukta, dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu vai remontu, ja nav nodrošināta ugunsdzēsības automobiļu kustība, kā arī par satiksmes atjaunošanu darba veicējs nekavējoties informē attiecīgo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālo struktūrvienību.

24. Objektā, kurā ir ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas, pie iebrauk­tuves teritorijā vai caurlaides telpā izvieto ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietu izvietojuma shēmu.

25. Objekta teritorijā izlijušos īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzlies­mojošus vai uzliesmojošus šķidrumus nekavējoties savāc un vietas, kur tie izlijuši, apkaisa ar absorbentu vai smiltīm. Absorbentu vai smiltis pēc tam savāc un glabā speciāli iekārtotā vietā.

26. Aizliegts:

26.1. smēķēt ražošanas, noliktavu un transporta objektu teritorijā, izņemot atbilstoši iekārtotas un apzīmētas vietas;

26.2. ugunsdrošības atstarpēs starp ēkām vai būvēm novietot degtspējīgus materiālus un priekšmetus vai celt pagaidu ēkas vai būves;

26.3. ierobežot teritoriju tā, ka tiek traucēta ugunsdzēsības automobiļu piekļūšana ēkām vai būvēm;

26.4. izliet īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus vai uzlies­mojošus šķidrumus kanalizācijas sistēmās;

26.5. glabāt degtspējīgus atkritumus ārpus īpaši izraudzītām un iekārtotām vietām;

26.6. iebraukt transportlīdzekļiem (izņemot speciāli aprīkotus transport­līdzekļus) sprādzienbīstamā vidē;

26.7. novietot degvielas pārvadāšanas automobili tuvāk par 12 metriem no publiskajām ēkām un dzīvojamām mājām.

27. Zem tiltiem aizliegts ierīkot plostu, laivu, liellaivu, kuģu un citu peld­līdzekļu stāvvietas.

28. Zem viaduktiem aizliegts izvietot degtspējīgus materiālus vai degt­spējīgas būves un novietot kravas automobiļus ar ugunsbīstamu kravu.

29. Valsts meža dienests nosaka meža ugunsnedrošo laikposmu un izsludina tā sākumu un beigas visā Latvijas teritorijā. Pašvaldības pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu attiecīgajā administratīvajā teritorijā var noteikt un izsludināt citu meža ugunsnedrošo laikposmu.

30. Sevišķas ugunsbīstamības apstākļos pašvaldībām ir tiesības veikt pasākumus, kas samazina ugunsgrēku izcelšanās iespējas mežā.

31. Lai samazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, kā arī sekmīgi dzēstu meža ugunsgrēkus un samazinātu to sekas, veic šādus profilaktiskos pasākumus:

31.1. valsts un pašvaldību autoceļa vai dzelzceļa zemes nodalījuma joslas (turpmāk – nodalījuma josla) īpašnieks (valdītājs) vietās, kur nodalījuma josla robežojas ar mežu un augsnes kūdras slānis nav biezāks par 0,15 metriem, ierīko mineralizēto joslu (ne mazāk kā 1,5 metrus plata, līdz augsnes minerālslānim attīrīta vai apvērsta augsnes josla, kas kavē uguns izplatīšanos). Mineralizētās joslas atjauno katru gadu un meža ugunsnedrošajā laikposmā uztur ugunsdrošā stāvoklī;

31.2. meža īpašnieks (valdītājs):

31.2.1. mineralizētās joslas ierīko tehnikai pieejamās kvartālu stigās (izņemot kvartālu stigas, kuras tiek izmantotas kā dabiskās brauktuves), kas šķērso par 50 hektāriem lielākas I, II vai III ugunsbīstamības klases mežaudžu kopas (1.1 pielikums), vietās, kur augsnes kūdras slānis nav biezāks par 0,15 metriem. Mineralizētās joslas atjauno katru gadu un meža ugunsnedrošajā laikposmā uztur ugunsdrošā stāvoklī;

31.2.2. atjaunojot skujkoku mežaudzes silā, mētrājā, lānā un viršu ārenī, kā arī ieaudzējot mežaudzes un plantāciju mežus, platības, kas lielākas par pieciem hektāriem, ar mineralizēto joslu palīdzību sadala daļās tā, lai neviena no tām nebūtu lielāka par pieciem hektāriem. Mineralizētās joslas atjauno katru gadu un ugunsnedrošajā laikposmā uztur ugunsdrošā stāvoklī;

31.2.3. dabiskajās brauktuvēs mežā, kvartālstigās un grāvju atbērtnēs, kas var tikt izmantotas ugunsdzēsības vajadzībām, katru gadu līdz 1.maijam:

31.2.3.1. izlīdzina risas, kas ir dziļākas par 0,25 metriem;

31.2.3.2. novāc apaugumu un pielūžņojumu, kas var traucēt ugunsdzēsības transporta pārvietošanos;

31.2.4. katru gadu līdz 1.maijam sakārto ceļus un piebrauktuves ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un uztur tādā stāvoklī, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu;

31.3. mežu šķērsojošo ceļu īpašnieks (valdītājs) katru gadu līdz 1.maijam izlīdzina risas, kas ir dziļākas par 0,25 metriem.

31.¹ Izņēmuma gadījumos, ja laikapstākļu dēļ ceļu pārvaldītājs tā pārziņā esošajos ceļos ir noteicis pārvietošanās ierobežojumus un tehnisku apstākļu dēļ šo noteikumu 31.2.3.1. un 31.3.apakšpunktā minētās risas nav iespējams izlīdzināt, risas izlīdzina divu nedēļu laikā pēc ierobežojumu atcelšanas, bet ne vēlāk kā līdz 1.jūnijam.

32. Ja meža īpašnieks (valdītājs) apsaim­nieko meža platības, kas ir lielākas par 10000 hektāriem, viņš izstrādā un katru gadu līdz 1.aprīlim aktualizē meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu plānu. Minēto plānu apstiprina Valsts meža dienests.

32.¹ Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu plānā iekļauj:

32.¹1. par uguns apsardzību atbildīgo personu sarakstu un tālruņu numu­rus;

32.¹2. ugunsdzēsības vajadzībām izmantojamās tehnikas un inventāra sarakstu;

32.¹3. plānā attēlotu meža īpašuma shēmu elektroniskā formātā. Shēmā atspoguļo šādus objektus:

32.¹3.1. meža kvartālu tīklu;

32.¹3.2. ceļus, kas šķērso mežus un purvus;

32.¹3.3. ūdensteces un meliorācijas grāvju tīklu ar tiltiem;

32.¹3.4. ūdens ņemšanas vietas un ūdenskrātuves;

32.¹3.5. mineralizētās joslas;

32.¹3.6. atpūtas vietas;

32.¹3.7. sadalījumu pa ugunsbīstamības klasēm (1.¹ pielikums).

32.² Šo noteikumu 32.¹3.apakšpunktā minētā plāna izdruku papīra formātā mērogā 1:50000 meža īpašnieks iesniedz Valsts meža dienestā reizi trijos gados.

33. Meža ugunsnedrošajā laikposmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

34. Meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts:

34.1. kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;

34.2. atstāt ugunskurus bez uzraudzības. Ugunskura vietu atstāj, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies;

34.3. nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus;

34.4. veikt mežā un purvos spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot atbilstoši ierīkotas vietas;

34.5. medībās un šaušanas nodarbībās mežā un purvos lietot trasējošas lodes, deglodes un prapjus no viegli uzliesmojoša un gruzdēt spējīga materiāla;

34.6. braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai nelaimes gadījumos un meža apsaimniekošanai;

34.7. ekspluatēt mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu;

34.8. bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta mežniecību veikt jebkuru dedzināšanu, kas, radot dūmus, var maldināt uguns novērošanas darba veicējus.

35. Mežā aizliegts:

35.1. bojāt ceļus, stigas, tiltus, caurtekas, uguns novērošanas torņus, citas būves un celtnes, kā arī ceļa un informācijas zīmes;

35.2. dedzināt atkritumus;

35.3. dedzināt ciršanas atliekas vai kurināt ugunskuru:

35.3.1. tuvāk par diviem metriem no augošiem kokiem;

35.3.2. vietās, kur augsnes kūdras slānis ir biezāks par 0,5 metriem, izņemot gadījumus, ja dedzināšana notiek pēc lietus perioda vai ziemā;

35.4. laikposmā no 1.maija līdz 1.septembrim krautnēt (uzglabāt) kaudzēs mežaudžu ciršanas atliekas, kuru sastāvā ir 70 % un vairāk skuju koku, ja:

35.4.1. kaudze atrodas tuvāk par 50 metriem no 10–40 gadus vecām skuju koku mežaudzēm, kuru platība ir lielāka par hektāru;

35.4.2. 30 metru rādiusā ap kaudzi, kas atrodas tuvāk par 30 metriem no skuju koku mežaudzēm, kas vecākas par 40 gadiem, nav izcirsti un savākti pameža skuju koki, kuru augstums nepārsniedz sešus metrus;

35.5. veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

35.¹ Ja starp šo noteikumu 35.4.apakš­punktā minēto kaudzi un šo noteikumu 35.4.1.apakšpunktā minēto mežaudzi atrodas vismaz 10 metru plata ceļa trase (no kokiem brīva zeme no vienas meža sienas līdz otrai (pretējai) meža sienai, ieskaitot ceļa klātni, novadgrāvjus un citus infrastruktūras objektus, kas nepieciešami ceļa ekspluatācijai), šo noteikumu 35.4.apakš­punktā minētās ciršanas atliekas var krautnēt (uzglabāt) kaudzēs.

35.² Šīs nodaļas nosacījumi attiecas arī uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ciktāl to individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi nenosaka citādi.

36. Ēkām, kurās vienlaikus var uzturēties vairāk par 50 cilvēkiem (izņe­mot dzīvojamās mājas), izstrādā cilvēku evakuācijas plānus atbilstoši standarta LVS 446 prasībām.

37. Telpās, kurās notiek publiskie pasākumi, cilvēku skaits nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo skaitu, ievērojot, ka minimālā platība vienam cilvēkam ir 1,35 m².

38. Ja evakuācijas ceļi neatbilst būvnormatīvu prasībām, ierobežo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus uzturas ēkā vai telpā.

39. Grīdas segumu evakuācijas ceļos piestiprina, lai netraucētu cilvēku evakuāciju.

40. Durvis evakuācijas ceļos ir viegli atveramas no telpas iekšpuses bez atslēgas un apzīmētas ar attiecīgām drošības zīmēm.

41. Evakuācijas ceļus apzīmē atbilstoši standarta LVS 446 un citu darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

42. Evakuācijas ceļos aizliegts:

42.1. pārbūvēt evakuācijas ceļus vai mainīt durvju vēršanās virzienu, neie­vērojot būvnormatīvu prasības;

42.2. iebūvēt turniketus, bīdāmās, paceļamās durvis vai virpuļdurvis, ja tās nav aprīkotās ar ierīcēm manuālai atvēršanai vai ierīcēm, kas nodrošina automātisku atvēršanu un nobloķēšanu atvērtā stāvoklī;

42.3. nepiedūmojamās kāpņu telpās iestiklot atklātās zonas;

42.4. novietot priekšmetus, mēbeles un iekārtas, ja tās samazina būvnor­matīvos noteikto evakuācijas ceļu platumu;

42.5. cilvēku evakuācijai paredzētās ārējās durvis aprīkot ar aizdariem un aizbīdņiem, ko nav iespējams atvērt no iekšpuses;

42.6. ierīkot noliktavas un pieliekamos, kā arī glabāt dažādus materiālus kāpņu telpās;

42.7. aizkraut ar mēbelēm, iekārtām un priekšmetiem evakuācijai pare­dzētās durvis un lūkas uz balkoniem vai lodžijām, kā arī pārejas uz blakus sekcijām un izejas uz ārējām evakuācijas kāpnēm.

43. Ierīces, kas paredzētas ciešai durvju aizvēršanai kāpņu telpās, gaiteņos, vējtveros, vestibilos, hallēs un citās vietās, lai nepieļautu dūmu un citu degšanas produktu izplatīšanos ugunsgrēka gadījumā, uztur darba kārtībā.

44. Sapulču un konferenču telpās, kultūras un izklaides iestāžu skatītāju zālēs un citās publisko pasākumu telpās, kurās ir vairāk par 200 sēdvietām, krēslus un sēdekļus sastiprina rindās un stabili piestiprina pie grīdas. Ja telpā ir no 50 līdz 200 sēdvietām, krēslus sastiprina rindās.

45. Būvniecību, izmaiņas ēku, būvju vai telpu plānojumā un to funkciju maiņu veic, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības.

46. 10 vai vairāk stāvu publiskajās ēkās, kurās vienlaikus var uzturēties vairāk par 200 cilvēkiem, juridiskās personas vadītājs nodrošina dežurējošo apkalpojošo personālu ar elpošanas ceļu aizsarglīdzekļiem ugunsgrēka gadīju­mam.

47. Bēniņus, pagrabu un tehnisko telpu noslēdz, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu (izņemot viendzīvokļa mājas).

48. Ugunsdrošos šķēršļos neblīvās vietas aizdara ar blīvējošiem, dūmus necaurlaidīgiem materiāliem, kuriem ir attiecīga ugunsizturības robeža.

49. Būvkonstrukciju, degtspējīgu apdares un siltumizolācijas materiālu ugunsdrošo aizsarglīdzekļu bojājumus nekavējoties novērš.

50. Ar ugunsdrošiem aizsarglīdzekļiem apstrādāto materiālu degtspēju pārbauda pēc aizsarglīdzekļu ražotāja vai apstrādes darbu izpildītāja noteiktā garantijas termiņa beigām. Ja termiņš nav noteikts, pārbaudi veic ne retāk kā reizi trijos gados. Ja konstatēts ugunsdrošo aizsargīpašību zudums, apstrādi ar ugunsdrošiem aizsarglīdzekļiem veic atkārtoti.

51. Ražošanas uzņēmumos un noliktavās nepieciešamas uzglabājamo un izmantojamo bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu drošības datu lapas vai cita līdzvērtīga informācija par attiecīgo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, bīstamību un iespējamo iedarbību uz vidi un cilvēku veselību. Šai informācijai jābūt pietiekamai, lai apzinātu attiecīgo vielu vai produktu radītos iespējamos draudus videi, cilvēku dzīvībai, veselībai un īpašumam un nodrošinātu atbilstošu rīcību ugunsgrēka vai sprādziena gadījumā.

52. Izmantojot materiālus, vielas vai ķīmiskos produktus, ievēro to lieto­šanas instrukcijas. Izmantojot un glabājot ķīmiskās vielas, ķīmiskos produktus un materiālus, kuru sprādzienbīstamības un ugunsbīstamības raksturojums nav zināms, veic tādus pašus ugunsdrošības pasākumus kā sprādzienbīstamiem un ugunsbīstamiem materiāliem, vielām vai produktiem.

53. Īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus fasē neplīstošā un cieši aizveramā tarā, kas ir izturīga ražotāja paredzētajos lietošanas un glabāšanas apstākļos.

54. Telpās, kurās ir sprādzienbīstama vide, automātiskos gaisa analiza­torus, kas brīdina par sprādzienbīstamu koncentrāciju, uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja tehniskajiem noteikumiem.

55. Aizliegts:

55.1. ugunsgrēka gadījumā izmantot liftus cilvēku evakuācijai;

55.2. pārsniegt būvprojektā vai ugunsdrošības instrukcijā noteikto uguns­slodzes lielumu;

55.3. telpu uzkopšanai izmantot īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzlies­mojošus un uzliesmojošus šķidrumus, kuri nav speciāli paredzēti šim nolūkam;

55.4. atstāt bez uzraudzības iekurtas krāsnis un kamīnus, kā arī elek­triskajam tīklam pievienotas sadzīves elektriskās ierīces, ja ekspluatācijas instrukcijā tas aizliegts;

55.5. atkausēt aizsalušus cauruļvadus, izmantojot atklātu uguni;

55.6. ekspluatēt ēkas, būves, telpas, kurās pēc būvdarbu pabeigšanas vai funkciju maiņas nav veikti nepieciešamie ugunsdrošības pasākumi saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām;

55.7. glabāt gāzes balonus, kā arī īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uz­liesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus pagrabos, cokolstāvos, bēniņos, uz balkoniem un lodžijām;

55.8. izmantot bēniņus un tehniskās telpas būvprojektā neparedzētiem nolūkiem;

55.9. pēc darba beigām darba vietās atstāt degtspējīgus ražošanas atkritumus, īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus un izmantotos slaukāmos materiālus;

55.10. smēķēt publiskās un ražošanas telpās, izņemot speciāli iekārtotas vietas, kas apzīmētas saskaņā ar standarta LVS 446 prasībām.

56. Publisko ēku telpās, kurās nakšņo cilvēki, izvieto:

56.1. stāva evakuācijas plānu, kurā iezīmēta atbilstošā telpa, evakuācijas ceļi un izejas, kā arī ugunsdzēsības līdzekļu un ugunsgrēka izziņošanas ierīču atrašanās vieta;

56.2. informāciju par ugunsdrošības pasākumiem un rīcību ugunsgrēka gadījumā.

57. Atklātu uguni izmanto tikai ar juridiskās personas vadītāja rakstisku atļauju. Juridiskās personas vadītājs nodrošina nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu ugunsgrēka izcelšanos.

58. Skatuves, šņorbēniņu un bēniņu koka konstrukcijas, kā arī degt­spējīgas dekorācijas un skatuves noformējumu apstrādā ar pretuguns aizsarg­vielu, ko apliecina, sastādot aktu.

59. Pēc izrādes vai mēģinājuma ugunsdrošības priekškaru nekavējoties nolaiž.

60. Ugunsdrošības priekškaram ar elastīgu blīvējumu blīvi jāpieguļ skatu­ves grīdai. Tā pacelšanas un nolaišanas mehānismu noregulē tā, lai priekškara nolaišanas vidējais ātrums nebūtu mazāks par 0,2 metriem sekundē.

61. Dūmatveru vadības mezglus uztur lietošanas kārtībā.

62. Skatuves daļu norobežojošo konstrukciju ailēs ierīko ugunsdrošas durvis ar pašaizveres ierīcēm.

63. Starp dekorācijām un skatuves norobežojošām konstrukcijām nodro­šina vismaz vienu metru platu eju pa skatuves perimetru.

64. Skatuves robežās vienlaikus novieto ne vairāk kā divām izrādēm nepieciešamās dekorācijas un skatuves noformēšanas līdzekļus.

65. Ja pasākums, kurā vienlaikus piedalās vairāk par 50 cilvēkiem (turp­māk - masu pasākums), notiek telpās, vietu skaits tajās nedrīkst pārsniegt projektā paredzēto vietu skaitu.

66. Sofišu korpusus ugunsdroši izolē no turētājtrosēm. Pie sofitēm no gaismas puses uzstāda metāla aizsargtīklu.

67. Evakuācijas nodrošināšanai juridiskās personas vadītājs apgādā dežu­rējošo personālu ar kabatas baterijām.

68. Aizliegts:

68.1. glabāt dekorācijas, butaforijas un inventāru tam neparedzētās vietās;

68.2. starmešu un sofišu stiklu vietā izmantot degtspējīgus gaismas filtrus;

68.3. skatītāju zāles un balkonu ejās izrādes vai koncerta laikā novietot papildkrēslus.

69. Cirkā papildus ievēro šādas prasības:

69.1. ceļojoša cirka telts tipa degtspējīgo segumu apstrādā ar uguns­aizsargvielu;

69.2. dzīvnieku barību sagatavo speciālās telpās vai vietās;

69.3. sienu un salmus glabā šim nolūkam paredzētās un atbilstoši iekār­totās vietās;

69.4. ja blakus telpu līmenis ir dažāds, ejās ierīko nolaidenus (slīpus) pandusus. Skatītāju zālē visus sēdekļus savstarpēji savieno rindās un piestiprina pie grīdas.

70. Kinoaparatūras telpā:

70.1. kinofilmu demonstrēšanas vietās filmas demonstrē no atbilstoši iekār­totas kinoaparatūras telpas;

70.2. kinoaparatūras telpā uzstāda skatītāju zāles dežūrapgaismojuma vadības ierīci;

70.3. pie visiem projicēšanas un novērošanas lodziņiem no projektoru puses ierīko stikla aizvarus un mehāniski nolaižamas degtnespējīgas žalūzijas (aizbīdņus).

5.3. Ārstniecības un sociālās aprūpes iestādes

71. Pacientu skaits telpā nedrīkst pārsniegt normatīvos noteikto pacientu skaitu.

72. Aizliegts novietot gultas evakuācijas ceļos.

73. Termiskās sterilizācijas aparātu, ūdenssildītāju un medicīnas instru­mentu sterilizatoru uzstāda atbilstoši iekārtotā telpā (vietā) uz degtnespējīga materiāla pamatnes.

74. Ja rentgena filmu izgatavošanā izmanto degtspējīgus materiālus, to arhīvus iekārto ēkas augšējā stāvā vai speciālā telpā, kas atdalīta ar ugunsdrošām sienām un pārsegumiem. Filmas glabā degtnespējīga materiāla skapjos.

75. Dežurējošajām ārstniecības personām ir informācija par palātās esošo pacientu skaitu un viņu izvietojumu.

76. Izglītības iestādes telpās, izņemot laboratoriju, aizliegts glabāt īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus, kā arī lietot atklātu uguni.

77. Dežurējošajam personālam ir informācija par izglītības iestādē pa nakti paliekošo cilvēku skaitu un viņu izvietojumu.

78. Strādāt laboratorijā ar ķīmiskām vielām, elektroierīcēm un sildierīcēm atļauts tikai pasniedzēja vai laboranta klātbūtnē un vadībā.

79. Laboratorijas darbus, kuros izmanto degtspējīgas gāzes vai īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus un kuru laikā var notikt pašaizdegšanās vai degtspējīgu vai sprādzienbīstamu vielu izdalī­šanās, veic ventilējamos skapjos.

80. Izglītības iestāžu laboratorijās un noliktavās ķīmiskās vielas glabā tikai aizslēdzamos skapjos. Šo skapju atslēgas atrodas pie pasniedzējiem (laboran­tiem). Īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus glabā speciālos metāla skapjos.

81. Mācību darbnīcās pēc katras nodarbības aizvāc degtspējīgus atkritu­mus un eļļainus slaukāmos materiālus. Galdnieku darbnīcās uzglabā ne vairāk par vienai dienai nepieciešamo materiālu daudzumu.

82. Pasniedzējs pēc nodarbībām apskata telpas un atvieno elektroierīces.

83. Daudzstāvu dzīvojamā mājā atkritumu vadu lūku vāki ir bez defektiem un cieši aizverami.

83.¹ Saskaņā ar būvprojektu izbūvētās lūkas, ārējās kāpnes un pārejas uz blakus sekcijām dzīvojamo māju lodžijās uztur lietošanas kārtībā.

84. Viesnīcā, biroju ēkā un dzīvojamajā mājā aizliegts:

84.1. iekārtot ražošanas telpas, kurās izmanto sprādzienbīstamus materiā­lus, īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidru­mus;

84.2. izmantot tehniskos stāvus un tehniskās telpas būvprojektā nepare­dzētiem nolūkiem;

84.3. ierīkot degtspējīgu materiālu noliktavas un darbnīcas telpās, kuras nav ugunsdroši nodalītas no citām telpām, evakuācijas ceļiem un kāpņu telpām;

84.4. glabāt uz balkoniem un lodžijām īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus vai uzliesmojošus šķidrumus;

84.5. izmantot ierīces ar atklātu uguni, neievērojot to ekspluatācijas noteikumus.

85. Ķīmiskās vielas glabā, ņemot vērā ķīmisko produktu drošības datu lapas vai citu līdzvērtīgu informāciju par attiecīgo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, bīstamību un iespējamo iedarbību uz cilvēku veselību un vidi, kā arī nosacījumu par nesavienojamu vielu atsevišķu glabāšanu un ugunsgrēka dzēšanas vielu viendabīguma principu.

86. Degtspējīgu konstrukciju un materiālu galdu, sastatņu, plauktu un ventilējamo skapju darba virsmas, kuras paredzētas darbam ar īpaši viegli uzliesmojošiem, viegli uzliesmojošiem, uzliesmojošiem šķidrumiem un vielām, pārklāj ar degtnespējīgiem materiāliem.

87. Darbam ar ķīmiskām vielām izmanto degtnespējīga materiāla galdus. Galdu darba virsmām pierīko degtnespējīga materiāla apmales.

88. Ķīmiskās vielas glabā degtnespējīga materiāla skapjos.

89. Darbus, kuru laikā iespējama degtspējīgu tvaiku vai gāzu izdalīšanās, veic ventilējamos skapjos.

90. Stikla traukus ar skābēm, sārmiem vai citām kodīgām vielām pārnēsā īpašā iepakojumā.

91. Gāzes balonus, izņemot darbam nepieciešamos, novieto ārpus ēkas metāla skapjos ar vēdināšanas atverēm.

92. Skābekļa balonus un balonus ar degtspējīgām gāzēm glabā atsevišķi īpašās telpās vai zem nojumēm un aizsargā no siltuma avotiem, kā arī no saskarsmes ar eļļām un taukvielām.

93. Aizliegts izmantot bojātus ventilējamos skapjus.

94. Tirdzniecības telpās cilvēku skaits nedrīkst pārsniegt maksimāli pie­ļaujamo skaitu, ievērojot būvnormatīvos noteikto minimālo platību vienam apmeklētājam.

95. Elektroietaises, kuras paredzēts ekspluatēt diennakts darba režīmā, nodrošina ar atsevišķu elektrotīklu.

96. Aizliegts:

96.1. veikt elektrometināšanu, gāzes metināšanu, metālu griešanu, darbus ar lodlampām, bituma kausēšanu, kā arī citus darbus, kuros izmanto atklātu liesmu vai var rasties dzirksteles (turpmāk - ugunsbīstamie darbi) laikā, kad telpās uzturas apmeklētāji;

96.2. tirgot un uzglabāt īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzliesmojošus un uzliesmojošus šķidrumus tādā daudzumā, kas var radīt sprādzienbīstamu koncentrāciju telpās;

96.3. novietot degtspējīgas preces un preces aerosola iesaiņojumā tuvāk par 0,5 metriem no apkures ierīcēm;

96.4. ierīkot tirdzniecības vietas un novietot preces, kā arī citus priekš­metus tirdzniecības zāles ejās, ja tiek samazināts evakuācijas ceļu platums.

97. Atklātās un pagaidu tirdzniecības vietās:

97.1. tirdzniecības rindas iekārto, nodrošinot starp tām eju platumu, ne šaurāku par diviem metriem, un pēc katriem tirdzniecības rindu 30 metriem ierīko šķērseju, ne šaurāku par 1,4 metriem;

97.2. nojumes uzstāda grupās, nepārsniedzot 500 m² platību (brīvo platību ieskaitot), starp grupām nodrošinot attālumu, ne mazāku par sešiem metriem;

97.3. nojumes iekārto ne tuvāk par sešiem metriem no ēkām un būvēm.

98. Sašķidrinātās gāzes balonus, kas paredzēti tirdzniecībai un apmaiņai atklātajos laukumos, izvieto konteinerā vai stendā (turpmāk - stends), ievērojot šādus nosacījumus:

98.1. stendu izgatavo no degtnespējīga materiāla. Stends ir labi vēdināms, lai gāzes noplūdes gadījumā novērstu sprādzienbīstamas koncentrācijas veidošanos. Stendam vismaz no trijām pusēm ir atklātas ailas, to platība ir vismaz 30 % no sienu platības, un no tām vismaz puse ir apakšējā daļā (virs grīdas virsmas). Stenda konstrukcija aizsargā balonus no tiešas saules staru iedarbības;

98.2. stendu novieto uz stabilas degtnespējīga materiāla pamatnes;

98.3. stendu apzīmē ar attiecīgām ugunsdrošības zīmēm atbilstoši standarta LVS 446 prasībām;

98.4. maksimāli pieļaujamā gāzes balonu ietilpība stendā nedrīkst pār­sniegt 2000 litru, bet viena balona maksimālais tilpums - 80 litru;

98.5. zonu trīs metru rādiusā ap stendu uzskata par sprādzienbīstamu. Elektroiekārtas minētajā zonā ir sprādzienaizsargātas un attiecīgi marķētas, komunikāciju aku lūkas ir aizsargātas pret gāzes noplūdi komunikāciju akās;

98.6. smēķēšana un atklātas uguns lietošana aizliegta 10 metru rādiusā ap stendu. Par to brīdina attiecīgas drošības zīmes;

98.7. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.60);

98.8. ne tālāk par 15 metriem no stenda novieto vismaz divus uguns­dzēsības aparātus un ugunsdzēsības pārklāju;

98.9. gāzes balonus izsniedz īpaši apmācīts darbinieks.

99. Minimālais attālums no gāzes balonu stenda:

99.1. līdz skolām, bērnudārziem, slimnīcām, pansionātiem, tirgiem, kā arī citām publiskām ēkām un būvēm, kurās var uzturēties vairāk par 800 cilvē­kiem, - 40 metru;

99.2. līdz dzīvojamām ēkām un citām publiskām ēkām un būvēm (izņemot šo noteikumu 99.1.apakšpunktā minētās) - 20 metru;

99.3. līdz ražošanas un noliktavu ēkām un būvēm - 10 metru vai tieši pie šo ēku un būvju ugunsdrošajām sienām;

99.4. līdz citam gāzes balonu stendam - 6 metri;

99.5. līdz automobiļu degvielas un gāzes uzpildes staciju ēkām, būvēm un iekārtām - 6 metri;

99.6. līdz koplietošanas ielai - 5 metri.

100. Aizliegts pārdot un glabāt īpaši viegli uzliesmojošus, viegli uzlies­mojošus un uzliesmojošus šķidrumus nepiemērotā vai bojātā tarā (iepakojumā).

101. Taru (iepakojumu), kurā atrodas īpaši viegli uzliesmojošs, viegli uz­liesmojošs un uzliesmojošs šķidrums, novieto stabili.

102. Sašķidrinātās gāzes balonu tirdzniecības vietā aizliegts uzpildīt vai remontēt balonus.

6.1. Ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijas vispārīgās prasības

103. Ugunsaizsardzības sistēmas uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar iekārtu ražotāja tehniskās dokumentācijas prasībām.

104. Ugunsaizsardzības sistēmas un tajās veiktās izmaiņas atbilst tehniskajam projektam un ugunsaizsardzības sistēmu izbūvi reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

105. Ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas - ārējās un iekšējās ūdensvada sistēmas, ventilācijas sistēmas, ārējo un iekšējo elektroapgādi, ugunsaizsardzības sistēmas (vai to montāžas kārtas) pirms ekspluatācijas uzsākšanas pieņem ar aktu atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

106. Objektā glabā ugunsaizsardzības sistēmas tehnisko projektu, ekspluatācijas instrukciju, aizsargājamo telpu (zonu) sarakstu, ugunsaizsardzības sistēmas pieņemšanas aktu un tam pievienotos dokumentus, ugunsaizsardzības sistēmas tehniskās apkopes un remontdarbu uzskaites žurnālu, ugunsaizsardzības sistēmu iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālu, ugunsaizsardzības sistēmu tehniskās apkopes reglamentu.

107. Automātisko ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijai norīko:

107.1. par automātisko ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatāciju atbildīgo darbinieku;

107.2. dežurējošo personālu, kas diennakti kontrolē sistēmas un to darb­spēju (izņemot objektus, kur trauksmes signālus pārraida uz centrālo ugunsgrēka trauksmes pulti);

107.3. apkalpojošo personālu, kas veic sistēmu tehnisko apkopi un remontu (izņemot gadījumu, ja ir noslēgts līgums ar attiecīgu organizāciju par automātisko ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu).

108. Par automātisko ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatāciju atbildīgajam darbiniekam ir šādi pienākumi:

108.1. uzturēt automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas darba kārtībā;

108.2. ievērot automātisko ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijas notei­kumus;

108.3. nodrošināt automātisko ugunsaizsardzības sistēmu ekspluatācijas dokumentācijas noformēšanu;

108.4. nodrošināt dežurējošā personāla apmācību automātisko uguns­aizsardzības sistēmu ekspluatācijas jautājumos;

108.5. kontrolēt automātisko ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu.

109. Ugunsaizsardzības sistēmām objekta vadītājs vai ap­saimniekotājs izstrādā šādu ekspluatācijas un tehniskās apkopes dokumentāciju:

109.1. instrukciju par iekārtas ekspluatāciju un aizsargājamo telpu (zonu) sarakstu;

109.2. instrukciju par rīcību gadījumos, ja no automātiskās uguns­aizsardzības sistēmas pienāk trauksmes signāls par uguns­grēka izcelšanos vai sistēmas bojājumu, kā arī instrukciju par rīcību stacionārās ugunsdzēsības sistēmas darbības laikā un pēc sistēmas funkciju izpildes;

109.3. Uguns­aizsardzības sistēmas tehniskās apkopes un remontdarbu uzskaites žurnālu (4.pielikums);

109.4. Uguns­aizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālu (5.pielikums);

109.5. Uguns­aizsardzības sistēmas tehniskās apkopes regla­mentu (6.pielikums).

110. Dežurējošam personālam jāzina:

110.1. ugunsaizsardzības sistēmu tehniskais raksturojums un darbības kārtība;

110.2. ugunsaizsardzības sistēmu darbspējas noteikšanas kārtība;

110.3. aizsargājamo telpu nosaukumi un atrašanās vietas;

110.4. rīcība gadījumos, ja no automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas pienāk trauksmes signāls par ugunsgrēka izcelšanos vai sistēmas bojājumu, kā arī rīcība stacionārās ugunsdzēsības sistēmas darbības laikā un pēc sistēmas funkciju izpildes.

111. Ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu veic īpaši apmācīta persona, kurai ir nepieciešamās zināšanas apliecinošs dokuments. Ja objekta darbinieki minētos darbus nevar veikt, noslēdz līgumu ar attiecīgu organizāciju.

112. Ar attiecīgo organizāciju noslēgtais līgums par ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu neatbrīvo objekta atbildīgo darbinieku no atbildības par šo sistēmu ekspluatāciju.

113. Ugunsaizsardzības sistēmām nodrošina tehnisko apkopi un remontu saskaņā ar apstiprinātu tehniskās apkopes reglamentu. Reglamentu izstrādā, pamatojoties uz iekārtu ražotāja tehniskajiem noteikumiem un aizsargājamā objekta īpatnībām.

114. Ugunsaizsardzības sistēmas tehniskās apkopes darbus un remont­darbus reģistrē ugunsaizsardzības sistēmu tehniskās apkopes un remontdarbu uzskaites žurnālā (4.pielikums).

115. Ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumus un bojājumus reģistrē ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnālā (5.pielikums).

116. Ugunsaizsardzības sistēmas darbspēju atjauno iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās vai bojājuma konstatēšanas brīža.

117. Ja darbu izpildes laikā nepieciešama ugunsaizsardzības sistēmas pilnīga vai daļēja atslēgšana, objektā nodrošina attiecīgus ugunsaizsardzības pasākumus, kas kompensē atslēgtās ugunsaizsardzības sistēmas funkcijas.

118. Automātisko ugunsaizsardzības iekārtu ekspluatācijas termiņš ne­drīkst pārsniegt ražotāja noteikto.

119. Ja automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas kontroles un signalizācijas pults atrodas ārpus telpas, kurā diennakti dežurē speciāli apmācīts personāls, tad nodrošina, lai automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas trauksmes signāls par ugunsgrēku, sistēmas un sakaru kanāla bojājumiem tiktu automātiski pārraidīts uz centrālo ugunsgrēka trauksmes pulti, kura atšķir šos signālus.

120. Ugunsaizsardzības ierīces vietās, kur tās var mehāniski bojāt, aizsargā ar speciālām stacionārām aizsargierīcēm. Aizsargierīces nedrīkst ietekmēt ugunsaizsardzības ierīču darbspēju un darbības para­metrus.

121. Ugunsaizsardzības sistēmu manuālās tālvadības iedar­bināšanas ierīces izvieto apgaismotās un pieejamās vietās, aizsargā pret nejaušu iedarbināšanu, nodrošina ar paskaidrojošiem uzrakstiem.

122. Ja remontdarbi var ietekmēt ugunsaizsardzības ierīces darbspēju, ierīci aizsargā ar aizsargvāku, ko noņem pēc remontdarbu pabeig­šanas.